Nekustamais īpašums Jums ar kaimiņu ir kopīpašumā, tas nozīmē, ka Jums pieder tiesības uz katru kopīpašumā esošo lietu atbilstoši Jūsu kopīpašuma daļai, kā tas paskaidrots Civillikuma 1067. pantā.

Tomēr nevajag aizmirst, ka abiem kopīpašniekiem ir īpašuma tiesības uz visu īpašumu un domājamo daļu sadalījums nemaina šādu faktu.

Ja ar otru kopīpašnieku esat noslēguši līgumu par kopīpašuma dalītu lietošanu, šāda vienošanās pēc sekām ir pielīdzināma īres līgumu noslēgšanai. Lai varētu noteikt kopīpašuma dalītu lietošanu, sadalei ir jāpiekrīt visiem kopīpašniekiem, kas ir sarežģīti, ja kopīpašnieku ir daudz.

Pēc šāda līguma noslēgšanas traucēt kopīpašuma dalīto lietošanu nevienam kopīpašniekam nav tiesību, faktiskās sekas pielīdzināmas īpašuma izīrēšanai. Tomēr kopīpašuma dalīta lietošana ir pieļaujama tikai tad, kad šo lietu var dalīt (Civillikuma 1070. pants). Tas nozīmē, ka dalīt kopīpašuma teritoriju, kurā atradās nepieciešamās komunikācijas, nedrīkstēja, šo kopīpašumu nav iespējams un tāpēc nedrīkst sadalīt starp tā kopīpašniekiem tādā veidā, ka to lietošana kādam ir liegta. Tāpat nedrīkst noteikt dalītu kopīpašuma lietošanu, ja izkļūšanai no Jūsu īpašuma daļas Jums objektīvu iemeslu dēļ ir jāšķērso otram kopīpašniekam it kā lietošanā nodotais zemes gabals. Šādai kopīpašuma daļai, pa kuru izkļūt no pagalma, noteikti būtu jāpaliek visu kopīpašnieku kopīpašumā. Tikai tad, ja tas nav nepieciešams otram kopīpašniekam, lai izkļūtu no viņa pagalma, to var nodot lietot kopīpašumā tam kopīpašniekam, kuram vienīgajam to var vajadzēt lietot.

Jums ir jābūt iespējām piekļūt attiecīgajām komunikācijām un apkalpot tās. Starp pusēm noslēgtais līgums ir pretējs likumam, un šāds darījums atbilstoši Civillikuma 1415. pantam nav spēkā. Pastāvot strīdīgai situācijai un kaimiņam neatzīstot līguma spēkā neesamību, ir jāvēršas tiesā, lai tiesiskā veidā atjaunotu tiesības piekļūt savai kopīpašuma daļai.