Zvērinātu advokātu kolēģijas Zvērināta advokāte Gita Oškāja norāda, ka neizdevās atrast tiesu praksi par dzīvokļa īpašuma izveidi, līdz ar to sniegtā atbilde ir balstīta uz viņas viedokli.

Civillikuma 1074. pants paredz, ka nevienu kopīpašnieku nevar piespiest palikt kopīpašumā, ja vien tā nodibināšanas noteikumi nerunā tam pretim; turpretim katrs kopīpašnieks var katrā laikā prasīt dalīšanu.

Civillikuma 1075. pants nosaka: “Ja 1074. pantā norādītā dalīšanas gadījumā kopīpašnieki nevar vienoties par tās veidu, tad tiesa, raugoties pēc dalāmā priekšmeta īpašībām un lietas apstākļiem, vai nu piespriež katram no kopīpašniekiem reālas daļas, uzliekot, kad vajadzīgs, viena daļai zināmus servitūtus par labu otra daļai, vai atdod visu lietu vienam kopīpašniekam (ar pienākumu samaksāt pārējiem viņu daļas naudā), vai noteic lietu pārdot, izdalot ieņemto naudu kopīpašnieku starpā, vai arī izšķir jautājumu ar lozi, it īpaši tad, kad jāizšķir, kam no kopīpašniekiem paturēt sev pašu lietu un kas no viņiem apmierināms ar naudu.”

Dzīvokļa īpašuma likuma 6. pantā paskaidrots, kā var izveidot un nodibināt dzīvokļa īpašumu. Proti, dzīvokļa īpašumu var izveidot uz likuma, tiesas sprieduma, darījuma, t. sk. testamenta, vai mājas īpašnieka lēmuma pamata. Dzīvokļa īpašumu izveido, sadalot atbilstoši šā likuma noteikumiem zemesgrāmatā ierakstītu dzīvojamo māju kopā ar tai piederīgajām palīgēkām, būvēm un zemi. Savukārt dzīvokļa īpašums ir nodibināts tikai ar tā ierakstīšanu zemesgrāmatā.

Dzīvokļa īpašuma likuma 6. pants skaidri nosaka: ir jābūt visu mājas īpašnieku (vienbalsīgam) lēmumam par dzīvokļa īpašumu izveidi. Tomēr likuma attiecīgais pants paredz dzīvokļa īpašumu izveidot arīdzan uz tiesas sprieduma pamata. Kā uzskata G. Oškāja, ja dzīvojamās mājas īpašnieki nevar vienbalsīgi pieņemt lēmumu par dzīvokļu īpašumu izveidošanu, tad īpašnieki, kuri vēlas sadali, pamatojoties uz Dzīvokļa īpašuma likuma 6. pantu un Civillikuma 1074. pantu un 1075. pantu, var celt tiesā prasību par kopīpašuma izbeigšanu, kopīpašuma sadali un dzīvokļu īpašumu izveidošanu. Atbildētājs būtu tas dzīvojamās mājas īpašnieks, kurš nepiekrīt izveidot dzīvokļu īpašumus un veikt reālo kopīpašuma sadali.

Dzīvokļu īpašumi tiks uzskatīti par nodibinātiem tikai pēc tam, kad tie tiks ierakstīti zemesgrāmatā. Līdz ar to pēc tam, kad būs likumīgā spēkā stājies spriedums par dzīvokļu īpašumu izveidi, būs jāveic visas nepieciešamās darbības, lai dzīvokļu īpašumus reģistrētu zemesgrāmatā kā patstāvīgus īpašumus.