Valsts nav noteikusi regulējumu, kā privātpersonas var vākt ziedojumus. Tāpēc ir normatīvie akti, kas nosaka kārtību, kādā ziedojumu vākšana iespējama, izmantojot organizāciju palīdzību, kuru darbība ir atklāta, un to kontrolēt ir valsts iestāžu pienākums. Turklāt valsts ir noteikusi nodokļu atvieglojumus ziedojumiem sabiedriskā labuma organizācijām, tātad nevar būt objektīva iemesla, kāpēc izmantot citu ceļu.

Ziedojumus privātpersona var vākt, norādot mērķi, taču jārēķinās ar to, vai sabiedrība un attiecīgi uzrunātie var uzticēties tādai aktivitātei. Mēdz gadīties, ka sabiedrības uzticība tiek pievilta, un tādos gadījumos „labdarības procesā” iesaistās tiesībsargājošās iestādes.

Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas novēršanas dienesta priekšnieks Viesturs Burkāns LV portālam teic: „Ja kāds cilvēks ir cietis, viņam nodegusi māja, bērns ir smagi slims, viņš var lūgt jebkuru cilvēku vai sabiedrību ziedot naudu. Tiesa, normatīvie akti to nereglamentē.”

Taču, ja ziedotājs vai kāds cits redz vai viņam ir aizdomas, ka faktiski tā nav ziedojumu lūgšana, bet krāpšana, jo lūdzējam māja nav nodegusi, bērns nav slims vai viņam vispār bērnu nav, tādā gadījumā ir divas iespējas: var griezties tuvējā policijā ar iesniegumu vai arī rakstīt vēstuli Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas dienestam (Raiņa bulvārī 15, Rīgā). Kur vērsties ar saviem vērojumiem, jāizvēlas pašam cilvēkam.

V.Burkāns iesaka policijā vērsties tad, ja runa ir par kādām mantām, piemēram, lūdz ziedot gultas veļu vai līdzīgi. Ja ir aizdomas par iespējamu krāpšanu ar naudas ziedojumiem, jāziņo Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas novēršanas dienestam.

V.Burkāns piebilst: „Pamatā visi ir godīgi cilvēki, blēži ir tikai atsevišķi, bet gadās. Šādas situācijas ir bijušas. Tad dienests pieprasa no bankas informāciju, lai redzētu, kā nauda tiek izlietota. Jo reizēm esot tā, ka cilvēks lūdz naudu kādam mērķim, bet izlieto pavisam citam. Nauda jāizlieto tam mērķim, kam tā ir lūgta.

Ja ziedotājs būs apkrāps, Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas novēršanas dienests sagatavo attiecīgu materiālu un nosūta Ekonomisko noziegumu apkarošanas pārvaldei (Valsts policijā). Dienests rīkojas saskaņā ar Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas likumu.

Labdarības portālā Ziedot.lv, kurā privātpersona var iesniegt lūgumu pēc ziedojuma, detalizēti izklāstīti iespējamie labdarības projekti un cita informācija. Portāla komunikācijas vadītāja Ilze Ošāne stāsta: „Mēs ikvienu cilvēku, kurš saskaras ar aicinājumu ziedot, mudinām ziedot tikai sabiedriskā labuma organizācijai, kas saņēmusi šo statusu atbilstoši Latvijas likumiem. Tās ir biedrības, nodibinājumi vai citas organizācijas. Taču tās nav privātpersonas. Jo svarīga ir pārliecība par ziedojumu izlietošanu atbilstoši mērķim.

Ja ziedojumus saņem organizācija, kam ir sabiedriskā labuma organizācijas statuss, tad to uzrauga gan Finanšu ministrija, gan Valsts ieņēmumu dienests, un ziedotājam ir iespēja saņemt atskaiti par to, ka šis ziedojums patiešām ir izlietots sabiedriskā labuma mērķim. Bet, ja privātpersona vāc ziedojumus, neviens nevar viņu piespiest sniegt atskaiti – kam tas ir izlietots, tātad – tas atkarīgs tikai no godaprāta. Turklāt, ja privātpersona pati vāc ziedojumus, tad tie ir ienākumi, par kuru tai ir jānomaksā nodokļi.”

Privātpersonām šādas aktivitātes nav reglamentētas acīmredzot tāpēc, ka nevienu jau nevar piespiest ziedot. Ja atnāk privātpersona un saka – es vācu ziedojumus slimiem bērniem –, jūs varat viņam atteikt, nav jūsu pienākums ziedot, jums ir brīvprātīga izvēle, piebilst I.Ošāne.

Sabiedriskā labuma organizāciju likuma 10.pantā teikts: ziedojums ar noteiktu mērķi ir mērķziedojums, un tas izlietojams tikai līgumā paredzētajiem mērķiem. Mantas un finanšu līdzekļu bezatlīdzības nodošana nolūkā, kurš neatbilst sabiedriskā labuma organizācijas statūtos, satversmē vai nolikumā norādītajiem mērķiem vai kurš nav paredzēts ziedojuma saņēmēja sabiedriskā labuma darbībai, nav uzskatāma par ziedojumu. Ziedojums, kuram nav noteikts izlietojuma mērķis vai par kura nodošanu nav noslēgts rakstveida līgums, ir vispārējs ziedojums, un tas izlietojams statūtos, satversmē vai nolikumā norādītajiem mērķiem.