Jums noteikti ir jāvēršas Valsts policijā (VP) ar iesniegumu. To persona var darīt jebkurā situācijā, ja uzskata, ka pret viņu ir izdarīts noziedzīgs nodarījums.

Latvijā Krimināllikums (KL) paredz atbildību gan par draudiem izdarīt slepkavību un nodarīt smagus miesas bojājumus, gan par vajāšanu, kurā arī iekļauta draudu izteikšana personai.

KL 132. pants “Draudi izdarīt slepkavību un nodarīt smagu miesas bojājumu” paredz: par draudiem izdarīt slepkavību vai nodarīt smagu miesas bojājumu, ja ir bijis pamats baidīties, ka šie draudi var tikt izpildīti, soda ar īslaicīgu brīvības atņemšanu vai ar piespiedu darbu, vai ar naudas sodu.

Savukārt KL 132.¹ pants “Vajāšana” nosaka: par vairākkārtēju vai ilgstošu citas personas izsekošanu, novērošanu, draudu izteikšanu šai personai vai nevēlamu saziņu ar šo personu, ja tai ir bijis pamats baidīties par savu vai savu tuvinieku drošību, soda ar īslaicīgu brīvības atņemšanu vai ar piespiedu darbu, vai ar naudas sodu.

Līdz 2018. gada 1. janvārim KL paredzēja tikai sodu par draudiem izdarīt slepkavību vai nodarīt smagu miesas bojājumu, ja ir bijis pamats baidīties, ka šie draudi var tikt izpildīti. Vienlaikus Latvija ir pievienojusies Eiropas Padomes Konvencijai par vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē novēršanu un apkarošanu. Līdz ar to 2018. gada 1. janvārī stājās spēkā nepieciešamie grozījumi KL, kuros arī vajāšana ir noteikta kā īpašs noziedzīga nodarījuma veids.

Vajāšana ir atkārtota draudīga izturēšanās, kas attiecīgajai personai iedveš bailes, piemēram, tā var būt vairākkārtēja citas personas izsekošana, iesaistīšanās nevēlamā saskarsmē ar citu personu vai paziņošana citai personai par to, ka tā tiek novērota, kā arī fiziska sekošana vardarbības upurim, ierodoties viņa darbavietā, sporta vai izglītības iestādē, un sekošana personai virtuālajā vidē (tērzētavās, sociālo tīklu mājaslapās u. tml.).

Jānorāda, ka ir jāpastāv objektīviem apstākļiem, kas liecina par to, ka vajātājs varētu nodarīt kaitējumu vajātajam vai tā tuviniekiem, piemēram, ir ziņas par to, ka vajātājs agrāk ir varmācīgi izturējies pret vajāto, tā tuviniekiem vai citām personām, ka vajātājs ir bijis agrāk sodīts par vardarbīgiem noziedzīgiem nodarījumiem. Vajātājam var būt objektīvi motīvi apdraudēt minēto personu drošību – atriebība, greizsirdība vai mantkārība.

Vēlams, lai apdraudētā persona fiksē sistemātiski izteiktos draudus, piemēram, saglabājot mobilajā telefonā īsziņas ar izteiktajiem draudiem vai jebkuru citu saraksti, kas liecinātu par to, ka persona tiek vajāta.

Noteikti vērsieties VP.

Rakstisku iesniegumu ar lūgumu uzsākt kriminālprocesu var iesniegt jebkurā VP iecirknī vai nosūtīt pa pastu. VP iecirkņu un dežūrdaļu kontaktinformācija ir atrodama VP mājaslapā.

Iesniegumu VP var iesniegt arī attālināti, izmantojot e-pakalpojumu “E-iesniegums iestādei” valsts pārvaldes pakalpojumu portālā www.latvija.lv sadaļā Iesniegums iestādei vai sūtot elektroniski (ar e-parakstu) parakstītu dokumentu uz e-pasta adresi kanc@vp.gov.lv.

Jāuzsver, ka e-pasta vēstulē kanc@vp.gov.lv un ar portāla “Latvija.lv” starpniecību nosūtītos iesniegumus atbilstoši Iesniegumu likuma 5. pantam izskata 30 darba dienu laikā, tāpēc situācijās, kad policijai jāreaģē uzreiz, šos saziņas kanālus nav ieteicams izmantot.

Iesniegumā jānorāda detalizēta informācija par notikumu un to, kādā veidā ir aizskartas Jūsu tiesības, kā arī cita informācija, kas varētu būt noderīga noziedzīga nodarījuma atklāšanai. Neaizmirstiet norādīt savus personas datus, jo kriminālprocesa uzsākšanas iemesls nevar būt anonīma informācija vai informācija, kuras iesniedzējs atsakās atklāt informācijas avotu.

Iesniegumā norādiet arī savu kontaktinformāciju – tālruņa numuru, dzīvesvietas un elektroniskā pasta adresi (ja tāda ir), lai nepieciešamības gadījumā procesa virzītājs ar Jums var sazināties.