E-KONSULTĀCIJAS
>
visas atbildes Jautā, mēs palīdzēsim rast atbildi!
TĒMAS
Nr. 16905
Lasīšanai: 4 minūtes
TĒMA: Mājoklis

Pārvaldnieka tiesības, ja māja ir avārijas stāvoklī

J
jautā:
05. maijā, 2019
Jānis

Esmu pārvaldnieks nekustamajam īpašumam lauku teritorijā. Ēkā, vienā no dzīvokļiem, no padomju laikiem dzīvo sieviete, kurai vienošanās par dzīvošanu šajās telpās ir bijusi ar īpašniekiem, kuri jau ir miruši. Vienošanās ir bijusi mutiska. Māja ir avārijas stāvoklī (80% nolietojums), bez labierīcībām, ar krāsns apkuri. Esmu brīdinājis sievieti par situāciju un par to, ka īres līgumu es neslēgšu, jo man nav tiesību izīrēt dzīvojamo platību, ja tā neatbilst ne sanitārajām, ne drošības normām. Kā man rīkoties, ievērojot likumu? Kāds likums vai noteikumi regulē šo jautājumu?

A
atbild:
11. jūnijā, 2019
Gatis Graustiņš
jurista palīgs

Īres līguma izbeigšana saistībā ar ēkas kapitālo remontu regulēta likuma “Par dzīvojamo telpu īri” 28.4. pantā. Tomēr, ja atbilstoši Dzīvokļa īpašuma likumam esat pārvaldnieks, nevis īpašnieks, tad bez papildu pilnvarojuma Jums nav tiesību izlemt, kura persona drīkst dzīvot attiecīgajās telpās, pat ja telpas tiek ekspluatētas bez tiesiska pamata.

Iepriekš minētais iemesls nav vienīgais pamats atstāt īpašumu – atšķirīgi šis jautājums ir risināms, ja tiek konstatēta ēkas bīstamība, tādā gadījumā atbilstoši Būvniecības likuma 21. panta 7. daļas 3. punktam var aizliegt visas ēkas ekspluatāciju. Šāda lēmuma pieņemšana, kā norādīts Būvniecības likuma 7. pantā, ir pašvaldības kompetencē – Būvniecības likuma izpildei pašvaldība pieņem lēmumus par turpmāko rīcību ar tās teritorijā esošām būvēm, kuras ir pilnīgi vai daļēji sagruvušas vai nonākušas tādā stāvoklī, ka to lietošana ir bīstama. Kas notiek ar īres līgumu šādā gadījumā, normatīvajos aktos nav tieši minēts, tomēr pēc Civillikuma 1589. panta ir pieļaujama vienpusēja atkāpšanās no īres līguma, jo tas saistīts ar līguma raksturu.

Sakarā ar to, ka dzīvokļa īpašnieki ir miruši, ir svarīgi zināt, kas ir jaunie dzīvokļa īpašnieki. Iespējams, neviens nav vērsies pie notāra ar mantošanas iesniegumu, to var izdarīt arī nekustamā īpašuma pārvaldnieks, vēršoties pie notāra ar mantošanas iesniegumu par mantojuma apsardzību, jo nekustamā īpašuma pārvaldnieks ir “cita ieinteresētā persona” Civillikuma 659. panta izpratnē.

Neatkarīgi no tā, kurš ir dzīvokļa īpašuma īpašnieks, dzīvokļa īpašniekam ir jāsedz dzīvokļa apsaimniekošanas izdevumi par apsaimniekošanas maksu atbilstoši Dzīvokļa īpašuma likuma 13. pantam. Runājot par apsaimniekošanas izdevumu nesegšanu, ja par tādiem ir vienojusies dzīvokļu īpašnieku kopība atbilstoši Dzīvokļa īpašuma likuma 16. panta 2. daļas 9. punktam, – šādu apsaimniekošanas izdevumu apmaksa ir saistoša, pat ja attiecīgā dzīvokļa īpašnieks ir balsojis pret. Ja dzīvokļa īpašnieks nemaksā apsaimniekošanas maksu, kā tas noteikts šī panta 3. daļā, pret dzīvokļa īpašnieku var vērst parāda piedziņu tiesā.

Šajā gadījumā attiecības starp dzīvokļa īpašnieku un tajā dzīvojošo sievieti galvenokārt, bet ne tikai, regulē Civillikums un likums Par dzīvojamo telpu īri. Attiecībā uz ēkas nolietojumu un pienākumu uzturēt ēku drošu galvenokārt ir jāņem vērā Būvniecības likums un Dzīvokļa īpašuma likums.

Labs saturs
Pievienot komentāru
Uzdod savu jautājumu par Latvijas tiesisko regulējumu un tā piemērošanu!
Pārliecinies, vai Tavs jautājums nav jau atbildēts!
vai
UZDOT JAUTĀJUMU
Šomēnes iespējams uzdot vēl 16 jautājumus. Vairāk par e-konsultāciju sniegšanu
Iepazīsti e-konsultācijas
LIETOTĀJU IEVĒRĪBAI
Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot LV portālu, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk
PIEKRĪTU