Atbildot uz jautājumiem par personu ar invaliditāti iesaisti nodarbinātības pasākumos, Nodarbinātības valsts aģentūras ES fondu projektu departamenta ESF projekta “Subsidētās darbavietas bezdarbniekiem” vecākā eksperte Elīna Bērziņa izklāsta:

“Lai izveidotu subsidēto darba vietu darbspējīgai personai ar invaliditāti*, darba devējam vispirms Nodarbinātības valsts aģentūras (turpmāk – NVA) filiālē, kuras administratīvajā teritorijā plānota subsidētās darba vietas izveide,  jāiesniedz pieteikums aktīvā nodarbinātības pasākuma “Pasākumi noteiktām personu grupām” īstenošanai. Detalizētāka informācija pieejama NVA mājaslapā: http://www.nva.gov.lv/index.php?cid=433&mid=53&txt=4013&mode=content&method=edit&from=0.

Savukārt personai ar invaliditāti, lai tiktu nodarbināta izveidotajā subsidētajā darba vietā, jāatbilst mērķa grupai, tas nozīmē, ka personai ar invaliditāti jābūt reģistrētai NVA bezdarbnieka statusā.

Darba devējs bezdarbnieku ar invaliditāti subsidētajā darba vietā var nodarbināt gan pilnu, gan nepilnu darba laiku, saņemot finansiālā atbalsta nodrošinājumu:

• dotāciju bezdarbnieka ar invaliditāti darba algai, kura nav lielāka par pusotru valstī noteiktās minimālās mēneša darba algas apmēru vai ir valstī noteiktās minimālās mēneša darba algas apmērā, ja bezdarbniekus plānots nodarbināt mazkvalificētos darbos (vienkāršo profesiju darbi atbilstoši Profesiju klasifikatora devītajai pamatgrupai). Ja bezdarbnieks ar invaliditāti tiek nodarbināts nepilnu darba laiku, proporcionāli tiek samazināts dotācijas bezdarbnieka ar invaliditāti darba algai apmērs;
• dotāciju darba vadītāju atlīdzībai 50% apmērā no valstī noteiktās minimālās mēneša darba algas apmēra;
• dotāciju VSAOI no bezdarbnieka ar invaliditāti algas dotācijas daļas, ja darba devējs ir biedrība vai nodibinājums, kura darbības mērķis ir atbalsta sniegšana personām ar invaliditāti un kurš nodarbina bezdarbniekus šādās profesijās – asistents vai pavadonis personām ar invaliditāti, surdotulks, latviešu nedzirdīgo zīmju valodas tulks, interešu pulciņa audzinātājs un speciālais pedagogs vai profesijā, kas ietverta sarakstā, ko apstiprinājusi Ministru kabineta noteikumu Nr.75 punktā minētā komisija, vai, ja darba devējs ir biedrība vai nodibinājums, kura statūti paredz atbalsta sniegšanu personām ar redzes invaliditāti. Kopējais pie darba devēja nodarbināto bezdarbnieku skaits, par kuriem NVA sedz VSAOI, nepārsniedz 50% no kopējā biedrībā vai nodibinājumā nodarbināto skaita;
• vienreizēju dotāciju normatīvajos aktos par obligātajām veselības pārbaudēm noteikto veselības pārbaužu izmaksām;
• vienreizēju dotāciju iekārtu un aprīkojuma iegādes, kā arī tehnisko palīglīdzekļu izgatavošanas un iegādes izmaksām, lai pielāgotu darba vietas bezdarbniekiem ar invaliditāti. Dotāciju piešķir atbilstoši darba devēja iesniegtajai darba vietas pielāgošanas tāmei, kura atbilst ergoterapeita atzinumam, bet ne vairāk kā 711 eiro vienas darba vietas pielāgošanai (tai skaitā piegādes un uzstādīšanas izmaksas).

*Par darbspējīgu Bezdarbnieku un darba meklētāju atbalsta likuma izpratnē uzskatāma arī persona, kurai ir noteikta invaliditāte, izņemot gadījumus, kad Veselības un darbspēju ekspertīzes ārstu valsts komisija ir noteikusi 100 procentu darbspēju zaudējumu.”

Kas attiecas uz citiem jautājumiem, regulējums ir vairākos citos normatīvajos aktos. Kritēriji asistenta pakalpojuma saņemšanā ir noteikti MK noteikumos Nr. 942. Asistenta pakalpojumu sniedz gan personām ar invaliditāti, kuras strādā algotu darbu, gan personām, kuras pašas veic saimniecisko darbību (sniedzot profesionālus pakalpojumus, ražojot preces, nodarbojas ar tirdzniecību, vai citu saimniecisko darbību). Asistenta pakalpojums darbavietā, saimnieciskās darbības veikšanas vietā un ražojumu realizācijas vietā netiek apmaksāts. Detalizētāks skaidrojums ir Labklājības ministrijas mājaslapā.

Darba likuma 109. panta 2. daļa nosaka darba devējam aizliegumu uzteikt darba līgumu darbiniekam, ja viņš atzīts par invalīdu, izņemot gadījumus, kas ir noteikti Darba likuma 47. panta 1. daļā un 101. panta 1. daļas 1., 2., 3., 4., 5., 7. un 10. punktā. Tātad – darbinieku, kuram ir invaliditāte, var atbrīvot no darba, ja darbinieks bez attaisnojoša iemesla būtiski pārkāpis darba līgumu vai darba kārtību, veicot darbu, rīkojies prettiesiski un zaudējis darba devēja uzticību, veicot darbu, rīkojies pretēji labiem tikumiem, veicot darbu, bijis alkohola, narkotiku vai toksiska reibuma stāvoklī, rupji pārkāpis darba aizsardzības noteikumus un apdraudējis citu cilvēku veselību un drošību, veselības stāvokļa dēļ nevar veikt darbu (ārsta atzinums), likvidējot darba devēja uzņēmumu, kā arī pārbaudes laikā.

Saimnieciskās darbības izdevumi pašnodarbinātajam nodokļu apliekamā ienākuma noteikšanai ir noteikti likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli”. Skaidrojums par to piemērošanu atrodams Valsts ieņēmumu dienesta tīmekļvietnē.

Darba likums paredz, ka darba līgumā darba devējs un darbinieks var vienoties par nepilna darba laika noteikšanu, kas ir īsāks par normālo dienas vai nedēļas darba laiku. Darbiniekam ar invaliditāti likums neparedz papildu atvaļinājuma dienas.