Normatīvie akti tieši nepasaka, kāds sods pienākas transportlīdzekļa īpašniekam, kurš ļāvis vadīt spēkratu personai, kurai nav transportlīdzekļa vadīšanas tiesību. Pamatā sods pienākas tai personai, kura attiecīgajā brīdī ir sēdējusi pie stūres.

Proti, Ceļu satiksmes likuma (CSL) 1. panta 28. punkts paredz, ka “transportlīdzekļa vadītājs ir fiziskā persona, kas vada transportlīdzekli (..)”. Un atbildība par transportlīdzekļa vadīšanu, ja nav transportlīdzekļu vadīšanas tiesību (tās nav noteiktā kārtībā iegūtas), ir noteikta Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa (LAPK) 149.⁴ panta sestajā daļā, kurā šādos gadījumos paredzēts transportlīdzekļa vadītājam uzlikt naudas sodu no 280 līdz 430 eiro apmērā. Par tādu pašu pārkāpumu atkārtoti gada laikā transportlīdzekļa vadītājam piemēro administratīvo arestu no 5 līdz 15 diennaktīm un uzliek naudas sodu 570 eiro apmērā.

Vienlaikus CSL 19. panta trešajā daļā ir noteikts, ka ceļu satiksmes dalībniekiem un citām personām jārīkojas tā, lai neradītu satiksmei bīstamas vai satiksmi traucējošas situācijas un nenodarītu zaudējumus. Proti, katram ceļu satiksmes dalībniekam ir tiesības uzskatīt, ka arī citas personas ceļu satiksmes norisē izpildīs noteiktās prasības.

Visiem ceļu satiksmes dalībniekiem ir jāievēro Ceļu satiksmes noteikumi (CSN) un jābrauc ar vislielāko uzmanību, kā arī transportlīdzekļa īpašniekam (valdītājam, turētājam) jāizvērtē, kam viņš nodod lietošanā savu transportlīdzekli, jo īpaši tamdēļ, ka transportlīdzeklis ir paaugstinātas bīstamības avots.

CSL 20. panta trešais punkts nosaka, ka transportlīdzekļa īpašnieks, valdītājs un turētājs nedrīkst dot atļauju vadīt transportlīdzekli personai, kurai nav atbilstošas kategorijas transportlīdzekļu vadīšanas tiesību, izņemot gadījumus, kad CSN paredzētajā kārtībā notiek transportlīdzekļa vadīšanas apmācība vai vadīšanas iemaņu pārbaude. Tātad transportlīdzekļa īpašniekam, dodot vadīt savu transportlīdzekli kādai citai personai, jāpārliecinās, vai šai personai ir attiecīgās kategorijas transportlīdzekļa vadītāja apliecība.

Taču, kas attiecas uz zaudējumu atlīdzināšanu, ja, piemēram, ar īpašnieka transportlīdzekli tiks izraisīta avārija u. tml., CSL 44. panta trešais punkts nosaka, ka gadījumos, kad transportlīdzeklis ir nodots turētājam, par nodarītajiem zaudējumiem atbild turētājs, ja viņš nav vienojies ar īpašnieku par citādu zaudējumu segšanas kārtību. Vienlaikus, ja persona, kurai transportlīdzekļa īpašnieks ļāvis vadīt spēkratu un kurai nav iegūtas transportlīdzekļa vadīšanas tiesības, atrodas prombūtnē (ārpus valsts robežām), nav zināma viņas dzīvesvieta vai pilnīga zaudējuma piedziņa nav iespējama, par zaudējumu atbild transportlīdzekļa īpašnieks.

Turklāt transportlīdzekļa īpašniekam ir pienākums sniegt ziņas par transportlīdzekļa vadītāju. Proti, LAPK 149.⁴ pants par ziņu nesniegšanu par transportlīdzekļa tiesisko lietotāju paredz naudas sodu transportlīdzekļa īpašniekam (valdītājam, turētājam) – fiziskajai vai juridiskajai personai – no 40 līdz 140 eiro apmērā.

Jāvērtē normatīvajos aktos noteiktie pienākumi, nevis paredzētie sodi. Uzticēt transportlīdzekļa vadīšanu personai, kura nav ieguvusi transportlīdzekļa vadīšanas tiesības, ir bezatbildīgi. Šādas neapdomātas rīcības dēļ persona var apdraudēt ne tikai savu, bet arī citu cilvēku veselību un pat dzīvību.