E-KONSULTĀCIJAS
>
visas atbildes Jautā, mēs palīdzēsim rast atbildi!
TĒMAS
Nr. 16736
Lasīšanai: 3 minūtes

Svešu lietu atrašanās uz īpašnieka zemes

Publicēts pirms 6 gadiem. Izvērtē satura aktualitāti! >>
J
jautā:
10. aprīlī, 2019
Sarma

Labdien! Vēlos noskaidrot, vai tiešām nav neviena likuma, kas nosaka to, ka nedrīkst novietot lietas citā īpašumā bez īpašnieka atļaujas. Manā īpašumā bez manas atļaujas blakus īpašumā esošā meža izstrādātāji salika kokmateriālus uz manas zemes, un šobrīd tur atrodas milzīgas kaudzes ar baļķiem, pagaidām vēl nekāda lauksaimnieciskā darbība nav sākta, bet vasarā tur tiks pļauts siens. Sazinājos ar kaimiņu, kuram pieder blakus esošā zeme, viņš paskaidroja, ka mežu pārdevis uzpircējiem, un iedeva viņu telefona numuru. Sazinājos ar meža uzpircējiem, jautāju, kāpēc viņi man nepaprasīja atļauju, uz ko viņi atbildēja, ka neko taču sliktu viņi nav izdarījuši, zemi tagad taču neizmantoju un, ja nepatīk, lai zvanu policijai, viņiem tik un tā nekā par to nebūs. Vai tā tiešām ir?

A
atbild:
18. aprīlī, 2019
Vēršam uzmanību, ka sniegtā atbilde ir informatīva un nav saistoša tiesību piemērotājiem.

Saskaņā ar Civillikuma 1043. pantu “zemes īpašnieks var pēc sava ieskata rīkoties ar savas zemes virsu, gaisa telpu virs tās, kā arī ar zemes slāņiem zem tās, ja vien viņš ar to neskar svešas robežas”. Tas nozīmē, ka zemes īpašnieks ir tiesīgs atļaut vai aizliegt svešu lietu novietošanu tā īpašumā.

Savukārt Civillikuma 1039. pants nosaka, ka situācijā, “ja kādas personas lieta nejauši nokļuvusi kādas citas personas robežās, tad pēdējai jāpacieš, ka tās īpašnieks atkal to paņem. Bet, ja ar šo lietu zemes valdītājam nodarīts kāds zaudējums, tad līdz tā atlīdzināšanai viņam ir tiesība lietu aizturēt”. Tādējādi, ja koksnes novietošanas rezultātā jūsu zemei ir nodarīti kādi bojājumi, Jums ir tiesības uz zaudējumu atlīdzību un attiecīgo lietu aizturēšanu līdz zaudējumu atlīdzinājumam. Attiecībā uz kompetento iestāžu iesaistīšanu šajā lietā, pirmšķietami secināms, ka šī situācija raksturojama kā civiltiesisks strīds, kura izšķiršana paredzēta civiltiesiskā kārtībā.  

Tiesiskais regulējums attiecībā uz zaudējumu piedziņu ir šāds: saskaņā ar Civillikuma 1635. pantu, lai būtu pamats no personas (konkrētajā gadījumā no mežizstrādes uzņēmuma) prasīt kaitējuma, tajā skaitā zaudējumu, novēršanu, ir nepieciešams konstatēt un pierādīt trīs priekšnoteikumus. Pirmais – neatļautu darbību/bezdarbību, otrais – kaitējuma/zaudējumu esamību, trešais – cēloņsakarību starp prettiesisko darbību un kaitējuma/zaudējuma esamību.

Labs saturs
Pievienot komentāru
Uzdod savu jautājumu par Latvijas tiesisko regulējumu un tā piemērošanu!
Pārliecinies, vai Tavs jautājums nav jau atbildēts!
vai
UZDOT JAUTĀJUMU
Šomēnes iespējams uzdot vēl 201 jautājumu. Vairāk par e‑konsultāciju sniegšanu
Iepazīsti e-konsultācijas