E-KONSULTĀCIJAS
>
visas atbildes Jautā, mēs palīdzēsim rast atbildi!
TĒMAS
Nr. 16576
Lasīšanai: 4 minūtes
2
2

Personas datu apstrāde darbavietā

Publicēts pirms 5 gadiem. Izvērtē satura aktualitāti! >>
J
jautā:
13. martā, 2019
Pāvels

Vai darba devējs ir tiesisks darba līgumā vai darba kārtības noteikumos iekļaut atrunu par to, ka darbinieks darba laikā var tikt brīvi fotografēts vai filmēts no darba devēja vai cita darbinieka puses darba mērķu sasniegšanai?

A
atbild:
18. martā, 2019

Ar 2018. gada 25. maiju Latvijā, līdzīgi kā visās ES dalībvalstīs, uzsāka piemērot Vispārīgo datu aizsardzības regulu 2016/679, kuras 5. pants nosaka apstrādes (fotografēšana, videonovērošana u. c.) pamatprincipus, savukārt regulas 6. pants nosaka datu apstrādes tiesisko pamatu. Tādējādi, lai veiktu personas datu apstrādi, ir nepieciešams datu apstrādes mērķis (nolūks, kādam dati tiek apstrādāti). Datus ir atļauts apstrādāt likumīgi, godprātīgi, tikai tam mērķim, kādam tie ir ievākti, un tikai tādā apjomā, kādā tas nepieciešams (datu apstrādes minimizēšanas princips).

Ņemot vērā uzdotā jautājuma būtību, secināms, ka darba devējs iekšējos noteikumos vai darba līgumā ir noteicis, ka tiks veikta darbinieku fotografēšana – “darba mērķu sasniegšanai”. Šāda formāla atruna neatklāj precīzu datu apstrādes mērķi, kā arī tas nav pamatots saskaņā ar regulas 6. pantu. Aprakstītajā situācijā nav skaidrs, kādam konkrētam nolūkam dati tiek vākti, datu apstrādes mērķis nav skaidri definēts, nav noteikts datu apstrādes likumiskais pamats.

Darba tiesiskajās attiecībās puses (darba devējs un darbinieks) nav vienlīdzīgas, tādēļ datu apstrādes nepieciešamība ir jādefinē konkrēti un skaidri. Darba devējs, to atbilstoši pamatojot un motivējot, var noteikt atsevišķu darbinieku fotografēšanu un filmēšanu kā darba pienākumu neatņemamu sastāvdaļu. Piemēram, ja darbs ir saistīts ar uzņēmuma tēla veidošanu, ārējo komunikāciju, informācijas sniegšanas pienākumu presei un citiem masu informācijas līdzekļiem, ja darbs ir brīvības ierobežošanas (atņemšanas) iestādēs, bankās u. tml. Citiem vārdiem sakot, ja bez šādu datu apstrādes citādi nav iespējams sasniegt izvirzīto mērķi. Tā kā personas datu apstrāde un nepamatotas iejaukšanās personas privātumā ierobežošana ir cilvēka pamattiesības, tad noteikt darba līgumā un iekšējos kartības noteikumos, ka datu apstrādi ir tiesīga veikt jebkura persona jebkādām vajadzībām, nav tiesiski. 

Kā atsevišķa datu apstrāde uzņēmumā var būt noteiktu telpu vai zonu videonovērošana sabiedriskās kārtības un īpašuma aizsardzības nodrošināšanai, taču šāda mērķa sasniegšana nav pieļaujama bez attiecīgu drošības pasākumu veikšanas attiecībā uz iegūto videoierakstu saglabāšanu. Tas nozīmē, ka šādas funkcijas ir tiesīgas veikt tikai darba devēja speciāli pilnvarotas personas, kuras ir parakstījušas saistību rakstu par personas datu neizpaušanu trešajām personām un apņēmušās ievērot darba devēja noteiktos drošības organizatoriskos pasākumus datu saglabāšanai un piekļuves ierobežošanai.

Visu (jebkuru) darbinieku brīva fotografēšana un filmēšana darba vietā ir vērtējama kā nesamērīga iejaukšanās darbinieka privātumā, ja attiecīgajām darbībām nav likumīga pamata.

Labs saturs
2
Pievienot komentāru
Uzdod savu jautājumu par Latvijas tiesisko regulējumu un tā piemērošanu!
Pārliecinies, vai Tavs jautājums nav jau atbildēts!
vai
UZDOT JAUTĀJUMU
Līdz mēneša beigām iesniegt e-konsultāciju vairs nav iespējams. Vairāk par e‑konsultāciju sniegšanu
Iepazīsti e-konsultācijas