Attiecībā uz laulātā uzvārda iegūšanu Civillikuma 86. pants noteic, ka laulātie pēc savas vēlēšanās izraugās viena laulātā pirmslaulības uzvārdu par savu kopējo uzvārdu, tāpat katrs laulātais laulības laikā var paturēt savu pirmslaulības uzvārdu, nepieņemot kopēju laulības uzvārdu. Noslēdzot laulību, viens no laulātajiem var savam uzvārdam arī pievienot otra laulātā uzvārdu, izņemot gadījumus, kad vienam no laulātajiem jau ir dubults uzvārds, vai arī laulātie var veidot kopēju dubultu uzvārdu no abu laulāto pirmslaulības uzvārdiem.

Tātad abi laulātie var izvēlēties sievas pirmslaulības uzvārdu par savu kopējo uzvārdu.

Ministru kabineta 2004. gada 2. marta noteikumu Nr. 114 Noteikumi par personvārdu rakstību un lietošanu latviešu valodā, kā arī to identifikāciju (turpmāk – noteikumi Nr. 114) 8.1. apakšpunkts noteic, ka personvārda īpašnieka dzimumu gan latviskas cilmes, gan citvalodu cilmes personvārdos (izņemot nelokāmos personvārdus) norāda vīriešu dzimtes vai sieviešu dzimtes lokāmās galotnes. Papildus noteikumu Nr. 114 16. punkts paredz, ka personas uzvārda galotni latviešu valodā nosaka šīs personas dzimums.

Tādējādi, ja laulātās uzvārds ir Valdmane, laulātais var iegūt uzvārdu Valdmanis.

Papildus paskaidrojam, ka personvārda norādīšana ar personas dzimtei atbilstošu galotni nav “uzvārda latviskošana”. Atveide jeb latviskošana ir citvalodu cilmes personvārda izteikšana ar latviešu valodas skaņām un burtiem atbilstoši citvalodu īpašvārdu atveides noteikumiem. Konkrētajā gadījumā laulātās uzvārds ir ierakstīts latviešu valodā, tātad tas ir uzrakstītā oriģināls, tāpēc dokumentos ir rakstāma tikai viena – latviešu valodā rakstīta – uzvārda forma ar atbilstošu vīriešu vai sieviešu dzimtes galotni.