Ministru kabineta noteikumi Nr. 152 “Darbnespējas lapu izsniegšanas un anulēšanas kārtība” noteic, ka ārsts, sākoties grūtniecības un dzemdību atvaļinājumam, sievietei izsniedz divas darbnespējas lapas B, no kurām pirmo (par grūtniecības atvaļinājumu) noslēdz tūlīt, bet otro (par dzemdību atvaļinājumu) – pēc dzemdībām.

Darbnespējas lapu grūtniecības atvaļinājumam izsniedz no grūtniecības 32. nedēļas. Ja medicīniskā aprūpe sakarā ar grūtniecību uzsākta līdz grūtniecības 12. nedēļai un izpildīti visi ārsta norādījumi, darbnespējas lapu grūtniecības atvaļinājumam izsniedz no grūtniecības 30. nedēļas.

Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra (VSAA) maksā maternitātes pabalstu, ko paredz likums “Par maternitātes un slimības apdrošināšanu”.

Pabalsta pirmā daļa tiek maksāta par grūtniecības atvaļinājuma 56 vai 70 dienām. Pabalstu par 70 kalendāra dienām maksā topošajai mātei, kurai sakarā ar grūtniecību medicīniskā aprūpe ārstnieciski profilaktiskajā iestādē uzsākta līdz 12. grūtniecības nedēļai un turpināta visu grūtniecības laiku.

Otro daļu – par 56 vai 70 kalendāra dienām – maksā pēc bērna piedzimšanas. Pabalstu par 70 dienām var saņemt, ja grūtniecības, dzemdību vai pēcdzemdību laikā mātei ir bijuši veselības sarežģījumi, piedzimuši divi vai vairāki mazuļi.

Lielākais laika periods, par kuru var saņemt maternitātes pabalstu, ir 140 dienas.

Maternitātes pabalstu piešķir 80% apmērā no pabalsta pieprasītājas vidējās apdrošināšanas iemaksu algas.

Darba ņēmējam vidējo apdrošināšanas iemaksu algu aprēķina par 12 kalendāra mēnešu periodu, kas beidzas divus mēnešus pirms tā mēneša, kurā sākas darbnespējas lapa sakarā ar grūtniecību.

Darba likums darba devējam nosaka virkni pienākumu grūtnieces nodarbināšanai. Atbilstoši Darba likuma 99. pantam, lai novērstu jebkādu risku, kas var negatīvi ietekmēt grūtnieces drošību vai veselību, darba devējam pēc ārsta atzinuma saņemšanas ir pienākums nodrošināt grūtniecei tādus darba apstākļus un darba laiku, lai viņas pakļaušana minētajam riskam tiktu novērsta. Ja šādus darba apstākļus vai darba laiku nav iespējams nodrošināt, darba devējam ir pienākums uz laiku pārcelt grūtnieci citā, piemērotā, darbā. Darba samaksas apmērs pēc darba līguma noteikumu grozīšanas nedrīkst būt mazāks par sievietes iepriekšējo vidējo izpeļņu. Ja šādu pārcelšanu citā darbā nav iespējams nodrošināt, darba devējam ir pienākums uz laiku piešķirt grūtniecei atvaļinājumu. Šādi piešķirta atvaļinājuma laikā grūtniecei tiek saglabāta iepriekšējā vidējā izpeļņa.

Darba likuma 134. pants noteic, ka darba līgumā darba devējs un darbinieks var vienoties par nepilna darba laika noteikšanu, kas ir īsāks par normālo dienas vai nedēļas darba laiku.

Darba likuma 150. panta ceturtā daļa paredz, ka sievietei pēc viņas pieprasījuma ikgadējo apmaksāto atvaļinājumu piešķir pirms grūtniecības un dzemdību atvaļinājuma vai tieši pēc tā neatkarīgi no laika, kurā sieviete bijusi nodarbināta pie attiecīgā darba devēja.