Ap ūdens ņemšanas vietām nosaka stingra režīma, kā arī bakterioloģisko un ķīmisko aizsargjoslu. Urbumiem, akām un avotiem, kurus saimniecībā vai dzeramā ūdens ieguvei izmanto savām vajadzībām individuālie ūdens lietotāji (fiziskās personas), aizsargjoslas nenosaka, ja ir veikta labiekārtošana un novērsta notekūdeņu infiltrācija un ūdens piesārņošana. To nosaka Aizsargjoslu likuma 9. panta otrā daļa.

Aizsargjoslu likuma 39. pantā noteikti konkrēti aizliegumi, kā arī nosacījumi, pie kādiem darbību var realizēt ap ūdens ņemšanas vietām. Papildus vēršam uzmanību, ka Aizsargjoslu likuma 35. panta pirmā daļa noteic, ka vispārīgos aprobežojumus aizsargjoslās nosaka likumi un Ministru kabineta noteikumi, tos var noteikt arī ar pašvaldību saistošajiem noteikumiem, kas izdoti to kompetences ietvaros. Ministru kabineta 2004. gada 20. janvāra noteikumu Nr. 43 “Aizsargjoslu ap ūdens ņemšanas vietām noteikšanas metodika ” 10. punkts noteic, ka bakterioloģiskajā aizsargjoslā aizliegts veikt Aizsargjoslu likuma 39. panta 2. punktā noteiktās darbības, kā arī, piemēram, būvēt meliorācijas sistēmas, lauksaimniecībā izmantojamās zemes apūdeņošanas sistēmas u. c. Vienlaikus jāuzsver, ka papildu ierobežojumi var būt noteikti arī īpaši aizsargājamām dabas teritorijām.

Atbildot uz jautājumu par lauksaimniecisko darbību: Aizsargjoslu likuma 39. panta 2. punkts noteic, ka bakterioloģiskajā aizsargjoslā ir aizliegts izvietot lopbarības, minerālmēslu, augu aizsardzības līdzekļu, degvielas, eļļošanas materiālu, ķīmisko vielu un ķīmisko produktu, kokmateriālu un citu veidu materiālu un vielu glabātavas (izņemot teritoriju plānojumos vai lokālplānojumos paredzētās vietas), kā arī lietot mēslošanas līdzekļus un ķīmiskos augu aizsardzības līdzekļus. Aizsargjoslu likuma 39. panta 2. punkta pirmais teikums arī paredz to, ka bakterioloģiskajā aizsargjoslā paredzētās darbības realizēšanai jāveic ietekmes uz vidi sākotnējais izvērtējums. Tādējādi lauksaimnieciskā darbība (aršana, stādīšana u. tml.) iespējama tad, ja to par pieļaujamu atzīst sākotnējā novērtējuma rezultātā.

Saistībā ar iespējām ziņot par pārkāpumu informējam, ka Aizsargjoslu likumā un šajos noteikumos noteikto dzeramā ūdens ņemšanas vietu aizsardzības prasību ievērošanu kontrolē Veselības inspekcija. MK noteikumu Nr. 43 14. punkts nosaka, ka vides aizsardzības prasību ievērošanu dzeramā ūdens ņemšanas vietu aizsargjoslās kontrolē vides valsts inspektori. Tādēļ atkarībā no pārkāpuma būtības aicinām vērsties Veselības inspekcijā vai Valsts vides dienestā.