Vienīgais uz siltuma sadalītājiem attiecināmais normatīvais dokuments ir standarts LVS EN 834:2011 "Siltumenerģijas patēriņa noteicēji dzīvokļa apsildes radiatoriem”, un namu apsaimniekotāji, kas ar dzīvokļu īpašnieku ziņu šīs ietaises ir ieviesuši, vadoties no minētajiem standartiem, ir izstrādājuši patērētā siltuma aprēķināšanas metodiku. Tā ir izdarīts, piemēram, SIA „Jelgavas Nekustamā īpašuma pārvalde” (JNĪP).

Tā kā vēstulē nav uzrādīta konkrēta ēkas atrašanās vieta, par maksājumu sadalījumu LV portāls vaicāja JNĪP. Uz Jūsu vaicājumu uzņēmuma inspektore-lietvede Aija Matīsa atsūtīja šādu atbildi: „Izmaksas ēkā tiek dalītas divās daļās – pastāvīgajā daļā un mainīgajā daļā. Pastāvīgā daļa tiek sadalīta proporcionāli katra dzīvokļa platībai. Mainīgā daļa tiek sadalīta atbilstoši alokatoru uzskaitītajām vērtībām. Tā ir atkarīga no pašu dzīvokļu īpašnieku izvēlētā komforta līmeņa dzīvojamās telpās. Aprēķinu metodikā piedāvājam pastāvīgās un mainīgās daļas attiecību 30-70 vai 40-60, vadoties pēc Vācijas pieredzes. Samazinot mainīgās daļas attiecību pret pastāvīgo daļu, zūd alokatoru pielietošanas izdevīgums - taupīt patērēto siltumenerģiju.”

Par alokatoru izmantošanu un radiatoru siltuma padeves regulēšanas nozīmi varat izlasīt pievienotajos saistītajos rakstos, kā arī Rīgas Enerģētikas aģentūras interneta vietnē ievietotajā informācijā.