No jautājuma netop skaidrs, pie kura no vecākiem bērns ikdienā dzīvo, vai ir strīds par bērna ikdienas aizgādību.

Ja bērna vecāki dzīvo šķirti, vecāku kopīgā aizgādība neizbeidzas, bet tiek lietots termins “ikdienas aizgādība” attiecībā uz to vecāku, kurš ikdienā dzīvo kopā ar bērnu un nodrošina viņa ikdienas vajadzību apmierināšanu. Savukārt otram vecākam, kurš nerealizē bērna ikdienas aizgādību un vecāku šķirtas dzīves gadījumā nedzīvo ikdienā kopā ar bērnu, ir saskarsmes tiesība atbilstoši Civillikuma 181. un 182. panta noteikumiem.

Saskarsmes tiesība piemīt gan vecākam, gan bērnam. Civillikuma 181. pants nosaka, ka bērnam ir tiesības uzturēt personiskas attiecības un tiešus kontaktus ar jebkuru no vecākiem. Savukārt katram vecākam ir pienākums un tiesības uzturēt personiskas attiecības un tiešus kontaktus ar bērnu. Šis noteikums piemērojams arī tad, ja bērns ir šķirts no ģimenes vai nedzīvo kopā ar vienu no vecākiem vai abiem vecākiem. Tam vecākam, kurš nedzīvo kopā ar bērnu, ir tiesības saņemt ziņas par viņu, it īpaši ziņas par viņa attīstību, veselību, sekmēm mācībās, interesēm un sadzīves apstākļiem. Jāuzsver, ka Civillikuma 181. panta ceturtajā daļā noteikts: “Jebkurai personai ir pienākums atturēties no tādām darbībām, kas varētu negatīvi iespaidot bērna attiecības ar kādu no vecākiem.”

Viens no iespējamiem risinājumiem varētu būt precīzas saskarsmes tiesību īstenošanas kārtības noteikšana, kas būtu obligāta abiem vecākiem. Ja vecākiem ir grūtības rast kopsaucēju šajā jautājumā, strīdu var risināt, piemēram, izmantojot mediācijas pakalpojumu, kas cita starpā profesionāla starpnieka klātbūtnē ļautu izrunāt jautājumā aprakstītās rīcības graujošo ietekmi uz bērna emocionālo attīstību un izpratni par attiecībām. Plašāk LV portāla skaidrojumā – Mediācijas iespējas, risinot strīdus par uzturlīdzekļiem un saskarsmes tiesībām.

Ja savstarpēji kompromisi nav iespējami, Civillikuma 182. pants paredz, ka strīda gadījumā kārtību, kādā var izmantot saskarsmes tiesību, nosaka tiesa, izprasot bāriņtiesas atzinumu.

Sniedzot atzinumu tiesai, bāriņtiesa sniegs ne tikai pārskatu par to, kā vecāki īsteno aizgādību un realizē saskarsmi, bet galvenokārt vērtēs, kādas saskarsmes kārtības īstenošana būtu visatbilstošākā bērna interesēm. Turklāt bērna vislabākās intereses katrā gadījumā nosakāmas individuāli, ņemot vērā bērna personiskās vajadzības, vecumu, veselības stāvokli, garīgās un fiziskās attīstības līmeni un citus aspektus, kas tiks noskaidroti, cita starpā arī uzklausot bērna domas, ja nepieciešams, psihologa klātbūtnē.

Nosakot saskarsmes tiesības izmantošanas kārtību, tiesa, izvērtējot bāriņtiesas atzinumu, kā arī pušu argumentus un lūgumus, var ļoti precīzi noteikt, kuru laika periodu (piemēram, konkrētu darbadienu pēcpusdienas, katra otrā nedēļas nogale u. tml.) bērns pavada pie tā vecāka, pie kura viņš nedzīvo.

Personai, kura nepilda nolēmumu par saskarsmes tiesībām ar bērnu, saskaņā ar Krimināllikuma 168. pantu var iestāties kriminālatbildība.