No 2018. gada 25. maija tiek piemērota Eiropas Parlamenta un Padomes regula (ES) 2016/679 par fizisko personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi un šādu datu brīvu apriti, un ar ko atceļ Direktīvu 95/46/EK (Vispārīgā datu aizsardzības regula). Ar regulas piemērošanas brīdi personas datu apstrādes pamatprincipi nemainās, bet regula būtiski paplašina katras personas tiesības datu apstrādē.

Datu valsts inspekcija norāda, ka regulas 9. pants nosaka, ka “ir aizliegta tādu personas datu apstrāde, kas atklāj rases vai etnisko piederību, politiskos uzskatus, reliģisko vai filozofisko pārliecību vai dalību arodbiedrībās, un ģenētisko datu, biometrisko datu, lai veiktu fiziskas personas unikālu identifikāciju, veselības datu vai datu par fiziskas personas dzimumdzīvi vai seksuālo orientāciju apstrāde”. Savukārt regulas 9. panta “f” apakšpunktā norādīts, ka apstrādes aizliegums neattiecas, “ja apstrāde ir vajadzīga, lai celtu, īstenotu vai aizstāvētu likumīgas prasības, vai ikreiz, kad tiesas pilda savus uzdevumus”.

Tiesu izpildītāju likuma 4. un 5. pants nosaka, ka “zvērināti tiesu izpildītāji ir tiesu sistēmai piederīgas personas, kuras pastāv pie apgabaltiesām un pilda tām likumos noteiktos pienākumus. Amata darbībā zvērināti tiesu izpildītāji ir pielīdzināti valsts amatpersonām”.

Tiesu izpildītāju likuma 41. pantā noteikts, ka, “veicot amata darbības, zvērināts tiesu izpildītājs ir tiesīgs ar amata pienākumu pildīšanu saistīto nepieciešamo informāciju motivēti pieprasīt no valsts un pašvaldību iestādēm un institūcijām, kā arī no visām fiziskajām un juridiskajām personām, ciktāl to neierobežo speciālās tiesību normas”.

Savukārt regulas 9. panta 4. apakšpunkts nosaka, ka “dalībvalstis var saglabāt vai ieviest papildu nosacījumus, tostarp ierobežojumus, attiecībā uz ģenētisko datu, biometrisko datu vai veselības datu apstrādi”.

Pacientu tiesību likuma 10. panta piektās daļas 6. punkts nosaka, ka “pēc rakstveida pieprasījuma un ārstniecības iestādes vadītāja rakstveida atļaujas saņemšanas informāciju par pacientu ne vēlāk kā piecu darbdienu laikā pēc pieprasījuma saņemšanas sniedz šādām personām un institūcijām – tiesai, prokuratūrai, policijai, valsts bērnu tiesību aizsardzības inspektoriem, bāriņtiesai, Valsts probācijas dienestam, tiesībsargam, kā arī pirmstiesas izmeklēšanas iestādei – likumā noteikto funkciju veikšanai”. Minētajā tiesību normā tieši uzskaitītas personas un institūcijas, kurām saskaņā ar Pacientu tiesību likumu ir tiesības pieprasīt un saņemt informāciju par pacientu, līdz ar to šis būtu gadījums, kad ar normatīvo aktu ir noteikts papildu ierobežojums attiecībā uz sensitīvu (veselības datu) apstrādi.

No minētajām tiesību normām secināms, ka attiecībā uz pacienta veselības datu aizsardzību likumdevējs noteicis papildu ierobežojumus attiecībā uz zvērināta tiesu izpildītāja tiesībām saņemt informāciju, kas attiecas uz personas veselību.

Pēc likumu analoģijas, arī Latvijas Republikas Advokatūras likuma 5. pants noteic, ka “advokāti ir tiesu sistēmai piederīgas personas lietu vešanai jebkurā Latvijas Republikas tiesā un pirmstiesas izmeklēšanas iestādē pēc pušu, apsūdzēto un citu lietas dalībnieku (klientu) izvēles un viņu uzdevumā, kā arī likumā noteiktajos gadījumos tiesu priekšsēdētāju, pirmstiesas izmeklēšanas iestāžu vadītāju un Latvijas zvērinātu advokātu padomes uzdevumā. Advokāti likuma noteiktajā kārtībā sniedz arī citu juridisko palīdzību”. Arī advokātiem bez personas speciālas pilnvaras nebūtu tiesību pieprasīt un saņemt informāciju par personas veselības stāvokli, lai arī viņi ir tiesu sistēmai piederīgas personas, taču uz šo situāciju nevar attiecināt regulas 9. panta 2. punkta “f” apakšpunkta norādi.

Ņemot vērā iepriekš minēto tiesību, Datu valsts inspekcija sniedz viedokli, ka medicīnas iestādei nav pienākuma izsniegt zvērinātam tiesu izpildītājam datus par personas veselības stāvokli, ievērojot to, ka Pacientu tiesību likums to neparedz.