E-KONSULTĀCIJAS
>
visas atbildes Jautā, mēs palīdzēsim rast atbildi!
TĒMAS
Nr. 15172
Lasīšanai: 4 minūtes
1
1

Kādi normatīvi regulē pircēju un personāla drošību veikalā

Publicēts pirms 5 gadiem. Izvērtē satura aktualitāti! >>
J
jautā:
03. septembrī, 2018
Aldis

Veikalā no preču plaukta (augstums ap 4,00 m) uzkrita plastmasas konteiners (izmērs ap 1m x 1,30 m) uz personu, kura bija veikala apmeklētājs. Rezultātā tika gūti viegli miesas bojājumi un nodarīts morāls kaitējums. Jautājums: kāds likums regulēti pircēju un personāla drošību veikalā? Kā ir jāizvieto prece un cits inventārs, lai tas neapdraudētu pircēju un personāla drošību un veselību?

A
atbild:
13. septembrī, 2018
Latvijas Zvērinātu advokātu kolēģija
Sarmis Spilbergs, zvērināts advokāts

Likums nenosaka atsevišķus pircēja un personāla drošības noteikumus veikalā. Tomēr attiecībā uz darbiniekiem darba devējam jāievēro vispārīgie darba aizsardzības principi saskaņā ar Darba aizsardzības likumu. Piemēram, šī likuma 4. panta pirmās daļas 1. punktā ir noteikts darba devēja pienākums izveidot darba vidi tā, lai izvairītos no varbūtības, ka nodarbināto drošībai vai veselībai darba vidē var rasties kaitējums.

Neatkarīgi no tā, vai cietis darbinieks vai veikala apmeklētājs, Civillikuma 1779. pantā ir noteikts vispārīgs pienākums katram atlīdzināt zaudējumus, ko viņš ar savu darbību vai bezdarbību nodarījis. Savukārt saskaņā ar Civillikuma 2358. pantu, “ja zaudējumu nodara, izmetot vai izlejot kaut ko uz ielu vai citu vietu, pa kuru ļaudis staigā vai kur tie mēdz atrasties, vai nepienācīgā kārtā nostiprinātiem priekšmetiem nokrītot no mājas uz ielu utt., tad zaudējuma cietējs var prasīt zaudējumu atlīdzību no 2359. pantā norādītās personas”.

Secīgi Civillikuma 2359. pants paredz, ka “zaudējumu atlīdzība prasāma nevis no ēkas īpašnieka, bet no tā, kas tajā dzīvo vai kā rokās aiz kaut kāda iemesla atradusies šī ēka vai tā viņas daļa, no kuras kaut kas izliets vai izmests”. Neņemot vērā veclaicīgo valodu, secināms, ka veikala apmeklētājam ir tiesības prasīt zaudējumu atlīdzību par miesas bojājumu nodarīšanu. Turklāt zaudējumu atlīdzība ir prasāma nevis no ēkas īpašnieka, bet gan no tās lietotāja. Proti, tā kā ēkā atrodas veikals, tad zaudējumu atlīdzība ir prasāma no veikala īpašnieka.

Ja šajā gadījumā apmeklētājs uzskata, ka līdz ar konteinera uzkrišanu uz galvas tam nodarīts arī morālais kaitējums, Civillikuma 1635. panta pirmā daļa paredz tiesības prasīt atlīdzību par morālo kaitējumu no aizskārēja, ciktāl viņu par šo darbību var vainot. Veikala apmeklētājam ir tiesības prasīt atlīdzību par morālo kaitējumu tikai tad, ja izpildās visi trīs priekšnoteikumi: prettiesiska rīcība, kaitējuma esamība, cēloniskais sakars starp prettiesisko rīcību un kaitējumu. Ja par atlīdzības apmēru (tā var būt arī atvainošanās) ar aizskārēju neizdodas vienoties sarunu ceļā, iespējams celt prasību tiesā – tad atlīdzības apmēru par morālo kaitējumu nosaka tiesa pēc sava ieskata, ņemot vērā morālā kaitējuma smagumu un sekas.

Attiecībā uz jautājumu, kā jāizvieto preces un cits inventārs, vēlamies norādīt, ka likums tieši neparedz konkrētas prasības preču izvietošanai. Šajā situācijā veikalam būtu jāveic saprātīgi pasākumi, lai preces un inventārs neapdraudētu pircēju un personāla drošību un veselību. Strīda gadījumā to, vai pasākumi ir saprātīgi, noteiks tiesa. Ja kaitējums būs radies, veikalam tas būs jāatlīdzina saskaņā ar iepriekšminētajām Civillikuma normām.

Labs saturs
Pievienot komentāru
Uzdod savu jautājumu par Latvijas tiesisko regulējumu un tā piemērošanu!
Pārliecinies, vai Tavs jautājums nav jau atbildēts!
vai
UZDOT JAUTĀJUMU
Šomēnes iespējams uzdot vēl 39 jautājumus. Vairāk par e‑konsultāciju sniegšanu
Iepazīsti e-konsultācijas