“Regulējuma ātra ieviešana var kļūt par Latvijas ekonomikas izrāviena punktu, jo Saeima paveica to, ka Latvija ir pirmā valsts, kas šo sistēmu ievieš. Tagad ir svarīgi panākt, lai šis potenciāls kļūtu par reālu rezultātu un pirmā izsniegtā licence kriptoaktīvu pakalpojumu sniegšanai iedrošinātu citus uzņēmumus ienākt Latvijā,” sēdē atzīmēja A.Kulbergs.
Latvijas Bankas pārstāvji deputātus šodien informēja, ka, lai gan sistēma darbojas jau 11 mēnešus un interese no uzņēmumiem ir liela, Latvijā vēl nav izsniegta neviena licence. Tas skaidrojams ar visu licencei nepieciešamo dokumentu kvalitatīvu sagatavošanu un iesniegšanu Latvijas Bankā, kas noteikta par šīs jomas atbildīgo iestādi Latvijā. Bankas pārstāvji minēja, ka daļai pretendentu ir grūtības uzrādīt finanšu līdzekļu izcelsmi, kā arī ir problēmas ar kiberdrošību.
A.Kulbergs uzsvēra, ka tehniski šķēršļi šobrīd nav galvenais kavēklis – licences maksa ir zema, normatīvais ietvars skaidrs, bet joprojām trūkst uzticības un pārliecības par Latvijas finanšu vides reputāciju. “Diemžēl vēl joprojām jūtam pagātnes ēnu – mūsu vēsturiskās problēmas finanšu sektorā ietekmē viedokli par mums ārvalstīs. Tādēļ ir jāiegulda mērķtiecīgs darbs reputācijas uzlabošanā, komunikācijā un mārketingā, lai mēs pierādītu, ka Latvija ir stabila un droša finanšu tehnoloģiju vide,” akcentēja apakškomisijas priekšsēdētājs.
Latvijas Bankas pārstāvji apliecināja, ka turpinās darbu, lai nodrošinātu efektīvu licencēšanas procesu un veicinātu starptautisko investoru interesi.
“Mūsu mērķis ir sekot Lietuvas piemēram, kur FinTech sektors jau tagad piesaista simtiem miljonu eiro nodokļu ieņēmumos un investīcijās,” atzīmēja A.Kulbergs.
Deputāti šodien pārrunāja arī situāciju nebanku maksājumu jomā, uzsverot, ka arī tajā jāstiprina mūsu finanšu reputācija, lai nebanku maksājumu tirgus kļūtu aktīvāks. “Latvijas Banka ir radījusi iespēju nebanku finanšu institūcijām saņemt maksājumu licences un darboties neatkarīgi no komercbankām, taču darījumi nenotiek. Jautājums – kādēļ? Sistēma ieviesta, lai atvērtu jaunas iespējas un vecinātu konkurenci, bet gaidītā rezultāta patlaban nav,” uzsvēra apakškomisijas priekšsēdētājs.
