E-KONSULTĀCIJAS
>
visas atbildes Jautā, mēs palīdzēsim rast atbildi!
TĒMAS
Nr. 15023
Lasīšanai: 7 minūtes
1
2
1
2

Ko darīt ar parādu

J
jautā:
09. augustā, 2018
Ieva

Labdien! Ir izveidojusies situācija, ka 2016. gada augustā aizņēmos 650 eiro kredītlīnijā, kur atmaksas termiņš bija 24 mēneši, diemžēl apstākļi sakrita tā, ka iespējas šo aizdevumu atmaksāt nebija. Par to laiku biju iemaksājusi 208 eiro. Šobrīd man no parāda piedzinējiem ir atsūtīta kopējā parāda summa 1167 eiro, no kuriem jau 285 eiro esmu apmaksājusi. Nesaprotu īsti, ko man darīt tālāk, vai tā kopējā summa 1167 eiro varētu būt patiesa? Saprotu, ka jau vairāk nekā gadu esmu kavējusi, bet vai šī summa varēja tik ļoti pieaugt?

A
atbild:
15. augustā, 2018
Finanšu nozares asociācija
Sanda Liepiņa, vadītāja

Finanšu nozares asociācija iestājas par atbildīgu kreditēšanu un ēnu ekonomikas īpatsvara mazināšanos. Lai mazinātu nesamērīga parādu sloga veidošanos, it īpaši sociāli mazaizsargātām personām, šī gada jūnija vidū Ministru prezidentam nosūtījām priekšlikumus atbildīgākai patērētāju kreditēšanai.

Ja konkrētais gadījums attiecas uz sadarbību ar licencētu kredītiestādi jeb banku, ir iespējams vērsties restrukturizācijas daļā ar lūgumu piedot parādu. Aicinām tomēr atbildīgi attiekties pret finanšu jautājumiem un izvērtēt savas iespējas pildīt uzņemtās saistības.

Atsevišķos gadījumos ir iespēja vērsties pie Finanšu nozares asociācijas ombuda, kas izskata strīdus starp banku un klientu. Tomēr šis nav tas gadījums, jo lieta ir nonākusi līdz piedziņai. Vairāk informācijas par asociācijas ombudu var atrast mājaslapā šeit.

Pēc Finanšu nozares asociācijas ieskatiem, šādi priekšlikumi ir nepieciešami apstākļos, kad parādnieku skaits ar kavētām parādsaistībām ir būtisks un šīs personas ne tikai ir izslēgtas no turpmākas finanšu sektora pakalpojumu izmantošanas, bet arī veicina ēnu ekonomiku kopumā.

Konkrētāk:

Parādnieku skaits ar kavētām parādsaistībām, kas pārsniedz 200 eiro, ir apmēram 170 000, no kuriem:

  • apmēram 40 000 fizisko personu parādsaistības pārsniedz 2000 eiro;
  • apmēram 35 000 personu parādsaistības ir no 2000 līdz 5000 eiro.

Jāņem vērā, ka fiziskas personas maksātnespējas procesa piemērošanai paredzētais slieksnis šobrīd ir 5000 eiro un fiziskas personas maksātnespējas procesa ierosināšanai nepieciešamie izdevumi ir apmēram 1200 eiro.

Pēc prasības pieteikumiem pret fiziskām personām pie zvērinātiem tiesu izpildītājiem šobrīd atrodas apmēram 188 000 lietu (līgumstrīdi, zaudējumi, delikti).

Parādu atguvējiem 2016. gadā nodots 1,1 miljons lietu, no kurām:

  • 52 procenti – parādi dažādiem pakalpojumu sniedzējiem;
  • 35 procenti – parādi citiem licencētiem kreditoriem;
  • 13 procenti – parādi kredītiestādēm.

Šāds parādnieku skaits, kuriem ir grūtības izpildīt saistības, rada sistēmisku motivāciju šīm personām meklēt iespēju saņemt darba samaksu veidā, kas veicina ēnu ekonomikas attīstību. Lai nodrošinātu ilgtspējīgas kreditēšanas vides attīstību, nepieciešami turpmāki uzlabojumi gan kredītu izsniegšanas procesā, gan visā kredītu atmaksas laikā un saistību izpildē.

Līdz šim valdība, Saeima un arī pašas kredītiestādes jau ir spērušas vairākus soļus situācijas uzlabošanai.

2015. gadā veikti grozījumi Civilprocesa likumā, ar kuriem noteiktas lielākas nepiedzenamās summas (minimālās algas apmērā uz parādnieku un papildus 70 eiro uz katru apgādājamo). Turklāt noteikts, ka piedziņai nav pakļauti personai izmaksājamie pabalsti. Lai gan grozījumi atstāja pozitīvu iespaidu uz sociāli mazaizsargātajām personām, tomēr jāatzīmē, ka regulējuma kvalitatīvu piemērošanu kavē tas, ka piedziņas nepiemērošana balstās uz ikreizēju personas deklarāciju par pabalsta saņemšanu vai uz sūdzību zvērinātam tiesu izpildītājam, ka ieturējums veikts no pabalsta vai no neieturamās summas.

Lai piedāvātu risinājumu minētajiem problēmjautājumiem, esam izstrādājuši priekšlikumus, kas sadalāmi četrās grupās:

Piešķirot kredītu, jāvērtē visi jau izsniegtie kredīti.

Jāizveido prakse, ka visi kredīti tiek piešķirti, aizdevuma atmaksas sloga aprēķinā ņemot vērā visus kredītiestāžu un licencēto kredīta devēju jau izsniegtos aizdevumus. Tas novērstu situāciju, ka persona vienlaikus var saņemt aizdevumu no vairākiem kreditoriem laikā, kad persona vēl pilda visas saistības, tomēr uzņemas neatbilstošu kredītu slogu. Šobrīd normatīvie akti neparedz tiešu pienākumu un arī iespējas izvērtēt visus citus personai piešķirtos aizdevumus; tas atstāts katra kredīta devēja ziņā. Kā rāda statistika, šī pieeja nav izrādījusies sekmīga, it īpaši attiecībā uz patēriņa kredītiem.

Kredītinformācijas aprite.

Priekšlikuma mērķis ir panākt, ka ir pieejama visa nepieciešamā kredītinformācija, nodrošinot, ka gan kredītiestādēm, gan citiem licencētiem kredīta devējiem ir informācija par visām klientu pozitīvajām un negatīvajām kredītsaistībām. Šobrīd kredītiestādēm un licencētajiem kredīta devējiem nav atļauts apmainīties ar informāciju par klientu pozitīvajām kredītsaistībām. To var veikt dažādos veidos, izmantojot jau normatīvajos aktos noteikto par kredītinformācijas apriti. Piemēram, ar kredītinformācijas biroju starpniecību, kas sniedz plašāku ieskatu par patērētāja saistībām kopumā, vai ar Latvijas Bankas uzturētā Kredītu reģistra starpniecību, vai abiem kopā.

Bezmantas maksātnespēja.

Fiziskas personas maksātnespējas procesa slieksnis ir no 5000 eiro, paredzamās izmaksas personai – ap 1200 eiro. Tas nerisina samilzušo situāciju tieši ar parādiem, kas ir robežās no 2000 līdz 5000 eiro. Tādēļ piedāvājam paredzēt fiziskas personas maksātnespēju arī šajā segmentā, vienlaikus paredzot, ka tas ir iespējams tikai tad, ja personai nav nodrošināto kreditoru, tādēļ maksātnespējas procesā nav jāizpārdod personas manta, kā arī attiecināt šo regulējumu tikai uz sociāli mazaizsargātajām grupām un daudzbērnu ģimenēm. Būtu jāparedz arī veids, kā samazināt sākotnējos maksātnespējas procesa izdevumus, proti, tā kā mantas pārdošana šajā procesā nav jāveic, varētu tikt samazināts iemaksājamais depozīts un persona atbrīvojama no valsts nodevas nomaksas tiesā, ņemot vērā personas sociālo statusu.

Vienotas prasības kredītiestādēm un citiem licencētajiem kredīta devējiem.

Šobrīd patērētāju kreditētājus – kredītiestādes – licencē un uzrauga Finanšu un kapitāla tirgus komisija, bet citus kredīta devējus licencē un uzrauga Patērētāju tiesību aizsardzības centrs. Uzskatām, ka attiecībā uz kredītrisku pārvaldību (aizņēmēja kredītspējas izvērtējumu) būtu jābūt visiem kreditētājiem vienotam normatīvajam regulējumam. Līdzīgi kā patērētāju tiesību aizsardzības regulējums, kas jau ilgstoši vienādi attiecas uz visiem kreditētājiem patērētāju tiesību aizskārumu gadījumā. Šāda pieeja izslēdz arbitrāžu patērētāju tiesību aizsardzības jomā un ir labs piemērs tirgus regulējuma fragmentācijas novēršanai.

Labs saturs
2
Pievienot komentāru
Uzdod savu jautājumu par Latvijas tiesisko regulējumu un tā piemērošanu!
Pārliecinies, vai Tavs jautājums nav jau atbildēts!
vai
UZDOT JAUTĀJUMU
Šomēnes iespējams uzdot vēl 145 jautājumus. Vairāk par e-konsultāciju sniegšanu
Lūdzam e-konsultācijās neiesniegt jautājumus par situācijām, kas saistītas ar Covid-19.
Informācija, kur vērsties, ir apkopota vietnē covid19.gov.lv.
Iepazīsti e-konsultācijas
LIETOTĀJU IEVĒRĪBAI
Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot LV portālu, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk
PIEKRĪTU