Kopš 2017. gada oktobra man pastāv darba strīds ar darba devēju. 20.07.2018. pirmās instances tiesa pasludināja spriedumu par darba līguma izbeigšanu un manis atbrīvošanu no ieņemamā amata. Spriedums stāsies spēkā pēc 09.08.2018. Darba attiecības joprojām turpinu.
06.07.2018., ņemot vērā to, ka spriedums vēl nebija pasludināts, lūdzu darba devēju piešķirt ikgadējo atvaļinājumu no 06.08.2018., papildatvaļinājumu un atvaļinājuma pabalstu saskaņā ar koplīgumu. Atbilstoši 2018. gada sākumā iesniegtajam atvaļinājumu grafikam iepriekš atvaļinājums tika plānots vienu nedēļu ātrāk – no 23.07.2018.
26.07.2018. darba devējs nosūtīja man rakstveida atteikumu, kuru pamatoja ar to, ka 10.08.2018. stāsies spēkā tiesas spriedums, un pieprasīja pirms apelācijas sūdzības iesniegšanas termiņa beigām iesniegt apelācijas sūdzības kopiju.
Nepiešķirot atvaļinājumu, tiek skartas ne vien manas cilvēktiesības, kuras ir noteiktas Satversmes 107. pantā, bet arī mana nepilngadīgā bērna (8 gadi) intereses, kuru audzinu viena, bērns ir jāsagatavo skolai, ir nosūtījumi ārsta speciālista apmeklējumiem, kurus biju plānojusi realizēt bērna skolas brīvlaikā.
Lūdzu sniegt skaidrojumu, vai darba devējs ir tiesīgs šobrīd atteikt piešķirt atvaļinājumu, ja pildu darba pienākumus un sprieduma pārsūdzība pēc būtības var ieilgt uz nenoteiktu laiku. Vai man līdz tiesāšanās procesa beigām vispār netiks piešķirts atvaļinājums?
Pirmās instances tiesas spriedums atbilstoši Civilprocesa likuma 203. panta regulējumam stājas likumīgā spēkā pēc tam, kad notecējis termiņš tā pārsūdzēšanai apelācijas kārtībā un sūdzība nav iesniegta.
Civilprocesa likuma 415. panta pirmā daļa nosaka, ka apelācijas sūdzību par pirmās instances tiesas spriedumu var iesniegt 20 dienu laikā no sprieduma pasludināšanas dienas.
Tātad 2018. gada 20. jūlijā pasludinātajam pirmās instances tiesas spriedumam pārsūdzēšanas termiņš apelācijas kārtība notek 2018. gada 9. augustā (apelācijas sūdzības iesniegšanas pēdējā diena), un secīgi, ja ir iesniegta apelācijas sūdzība noteiktajā termiņā, pirmās instances spriedums nav stājies likumīgā spēkā.
Civilprocesa likuma 414. panta trešā daļa nosaka, ka apelācijas instances tiesai adresētā apelācijas sūdzība iesniedzama tiesai, kas taisījusi spriedumu. Normatīvais regulējums neparedz apelācijas sūdzības iesniedzēja pienākumu iesniegt (uzrādīt vai informēt) pretējai pusei apelācijas sūdzību vai tās norakstu.
Līdz ar to tiesiskās attiecības (saistības), kas izriet no Darba likuma un noslēgtajiem līgumiem, kamēr tiesas spriedums (pirmās instances vai apelācijas instances) nav stājies likumīgā spēkā, ir saistošas un izpildāmas abām pusēm, kā darba devējam, tā arī darba ņēmējam.
Viena kalendāra mēneša ietvaros sniedzam 300 e-konsultācijas.
Tā kā limits ir sasniegts, jautājumu varēsi iesniegt, sākot no nākamā mēneša 1.dienas.
Iespējams, ka atbilde uz līdzīgu jautājumu jau ir sniegta, tāpēc izmanto e-konsultāciju meklētāju!