Izskatot iesniegumā minēto situāciju, Darba inspekcija iesākumā vērš uzmanību, ka uz darbiniekiem, kuriem nolīgta summētā darba laika organizācija, nav attiecināmas Darba likuma 142. panta prasības par diennakts atpūtas laika nodrošināšanu, kā arī Darba likuma 143. panta prasības par nedēļas atpūtas laika nodrošināšanu.

Ja darba rakstura dēļ nav iespējams noteikt attiecīgajam darbiniekam normālo dienas vai nedēļas darba laika ilgumu, darba devējs pēc konsultēšanās ar darbinieku pārstāvjiem var noteikt summēto darba laiku, lai darba laiks pārskata periodā nepārsniegtu attiecīgajam darbiniekam noteikto normālo darba laiku.

Darbinieku, kuriem noteikta summētā darba laika organizācija, darba laiks katru darba dienu var būt atšķirīgs. Darba devējam ir pienākums laikus iepazīstināt darbiniekus ar darba grafiku, kurā var būt norādīts darba laika sākums un beigas, kā arī pārtraukumi darbā.

Ja darbiniekam noteikta summētā darba laika organizācija, darba devējam ir pienākums noteikt pārskata perioda ilgumu. Darba devējs un darbinieks var vienoties darba līgumā par pārskata periodu, kas nav ilgāks par trim mēnešiem. Ja vienošanās nav noslēgta, uzskatāms, ka pārskata perioda ilgums ir viens mēnesis. Darbs, kuru darbinieks veic virs pārskata periodā noteiktā normālā darba laika, uzskatāms par virsstundu darbu.

Saskaņā ar Darba likuma 140. panta ceturto daļu summētā darba laika ietvaros jebkurā gadījumā aizliegts nodarbināt darbinieku ilgāk par 24 stundām pēc kārtas un ilgāk par 56 stundām nedēļā. Atpūtas laiku darbiniekam piešķir nekavējoties pēc darba veikšanas.

Darba likums precīzi nenosaka darbinieka, kurš nostrādājis 24 stundu ilgu maiņu, darba maiņai sekojošā atpūtas laika ilgumu stundās. Darba inspekcijas ieskatā atpūtas laikam ir jābūt samērīgam salīdzinājumā ar darbinieka patērētajiem resursiem attiecīgajā profesijā nostrādātās diennakts maiņā. Darba devējam darbs jāorganizē tā, lai darba un atpūtas laika organizācija nodrošinātu darbinieka veselību un drošību darba vidē.

Uzskaitot atpūtas laiku summētā darba laika darbiniekiem, jāievēro Darba likuma 140. panta sestā daļa, kas nosaka, ka gadījumā, ja ir noteikts summētais darba laiks, darba devējs nodrošina, ka pārskata periodā diennakts atpūtas laiks nav īsāks par vidēji 12 stundām diennaktī un nedēļas atpūtas laiks nav īsāks par vidēji 35 stundām nedēļā, ieskaitot diennakts atpūtas laiku. Šie vidējie atpūtas laiki nosakāmi, pārskata perioda beigās summējot darbinieka atpūtas laika ilgumu un izdalot to ar attiecīgi diennakšu vai nedēļu skaitu pārskata periodā.

Ņemot vērā iepriekš minēto, iesniegumā aprakstītais darba grafiks, proti, 24 stundu ilga maiņa, kurai seko 4 stundu atpūtas laiks, pēc kura atkal seko nākamā 24 stundu maiņa, nenodrošina darba ņēmēju drošību un veselību. Jautājumi, kas nosaka darba un atpūtas laika organizāciju uzņēmumā, darbiniekiem ir jāpārrunā ar darba devēju. Piedalīties pārrunās var uzaicināt arī Valsts darba inspekciju, kura sniegs skaidrojumus par normatīvo aktu piemērošanas jautājumiem.