Biedrību un nodibinājumu likuma 7. pants nosaka:

• Biedrībai un nodibinājumam ir tiesības papilddarbības veidā veikt saimniecisko darbību, kas saistīta ar sava īpašuma uzturēšanu vai izmantošanu, kā arī veikt citu saimniecisko darbību, lai sasniegtu biedrības un nodibinājuma mērķus.
• Biedrības un nodibinājuma ienākumus drīkst izmantot vienīgi statūtos noteiktā mērķa sasniegšanai. Peļņu, kas gūta no biedrības un nodibinājuma veiktās saimnieciskās darbības, nedrīkst sadalīt starp biedrības biedriem vai nodibinājuma dibinātājiem.

Papildu regulējums ir nevalstiskajām organizācijām (NVO), kam ir sabiedriskā labuma organizācijas statuss. Jūsu jautājumā nav norādīts, vai tāds ir Jūsu nodibinājumam.

Tātad likums ierobežo biedrības un nodibinājumus veikt saimniecisko darbību, aizliedzot to veikt pamatdarbības veidā, neskatoties uz to, ka gūtā peļņa pilnā apmērā tiek izlietota tādu biedrības vai nodibinājuma mērķu sasniegšanai, kas nav saistīti ar peļņas gūšanu.

Biedrību un nodibinājumu galvenais naudas līdzekļu gūšanas avots var būt ziedojumi, dāvinājumi, dotācijas un biedru nauda. Saimnieciskās darbības rezultātā gūtie ieņēmumi nevar būt naudas līdzekļu pamatavots vai vienīgais avots, jo pretējā gadījumā biedrību vai nodibinājumu darbībai ir komercdarbības pazīmes, norādīts Valsts ieņēmumu dienesta informācijā.

Noderīga informācija par biedrību un nodibinājumu darbības organizēšanu, tostarp par grāmatvedību, ir izlasāma elektroniski pieejamā izdevumā – e-grāmatā “Biedrības un nodibinājumi. Parunāsim par naudu” (2013. g. Autors: Jadviga Neilande. Projekta autors: Rasma Pīpiķe). Tajā atradīsiet atbildes arī uz saviem jautājumiem.

Izdevumā skaidrots: piemēram, biedrība var pārdot suvenīrus, grāmatas, savas saražotās preces, pārdot biļetes uz saviem kultūras pasākumiem, iznomāt savas telpas u. c. Taču jāņem vērā, ka šos ienākumus nevar sadalīt starp biedrības biedriem, bet izmantot biedrības vajadzībām, piemēram, uzšūt tautas tērpus korim vai deju kolektīvam, izmantot kongresu organizēšanai, komandējumiem uz ārvalstīm utt.

Ja nav sabiedriskā labuma organizācijas statusa, ierobežojumu ziedojumu saņemšanai nav. Ziedojumi jāatspoguļo grāmatvedībā.

Ziedojumi, kuri tiek saņemti sabiedriskās vietās izvietotās kastītēs, ir anonīmie ziedojumi, un tos iegrāmato ar kases ieņēmumu orderi. Par ziedojuma summas konstatēšanu noformē aktu, ko paraksta vismaz divas personas.

Valsts ieņēmumu dienestā kā darba devējam jāreģistrējas tad, ja nodibinājumā tiek pieņemti darbinieki.

Savukārt brīvprātīgo darbu organizē saskaņā ar Brīvprātīgā darba likumu. Brīvprātīgā darba organizētāja un brīvprātīgā darba veicēja tiesiskās attiecības tiek nodibinātas, kad brīvprātīgā darba organizētājs un brīvprātīgā darba veicējs ir vienojušies par veicamā darba apjomu, izpildes kārtību un termiņu, kā arī brīvprātīgā darba veicējs ir iepazīstināts ar saviem pienākumiem un tiesībām.

Līgumu par brīvprātīgo darbu slēdz rakstveidā šādos gadījumos: ja to pieprasa viena no pusēm; ir paredzēts brīvprātīgā darba veicējam segt ar brīvprātīgo darbu saistītos izdevumus; ir paredzēts veikt tādu brīvprātīgo darbu, kurā iesaistītas nepilngadīgas personas. Ar brīvprātīgā darba veicēju neaizstāj nodarbināto. Brīvprātīgajiem algu nemaksā, bet sedz ar brīvprātīgā darba veikšanu saistītos izdevumus.

Kompensējamo izdevumu apmērs brīvprātīgajiem ir noteikts likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli”.

Ministru kabineta noteikumi Nr. 808 par biedrību, nodibinājumu un arodbiedrību gada pārskatiem nosaka:

1. Ziedojumu un dāvinājumu pārskata ailēs vai tekstā sniedzamas šādas ziņas par ziedojumu un dāvinājumu devējiem (ja tie ir zināmi):

51.1. Latvijas Republikā reģistrētās juridiskās personas kods nodokļu maksātāju reģistrā un nosaukums;

51.2. ārvalsts juridiskās personas nosaukums, juridiskā adrese un reģistrācijas numurs;

51.3. fiziskās personas – iekšzemes nodokļu maksātāja (rezidenta) – kods nodokļu maksātāju reģistrā (personas kods), vārds un uzvārds;

51.4. fiziskās personas – ārvalstu nodokļu maksātāja (nerezidenta) – vārds, uzvārds, personas identifikācijas kods un valsts nosaukums.

51.¹ Par anonīmu (nezināmu) ziedotāju un dāvinātāju uzskatāma neidentificēta persona, kura ir ziedojusi vai veikusi dāvinājumu.

1. Ziedojumu un dāvinājumu pārskata ailēs vai tekstā pārskata gadā saņemto ziedojumu un dāvinājumu summu norāda sadalījumā pa ziedojumu un dāvinājumu veidiem.

Nodibinājums, kam nav piešķirts sabiedriskā labuma organizācijas statuss, ziedojumu un dāvinājumu izlietojumu statūtos paredzētajiem mērķiem un uzdevumiem var norādīt kopējā summā bez sadalījuma izdevumos sabiedriskā labuma darbībai un citiem mērķiem un uzdevumiem.