Kaut arī situācija ir gana sīki aprakstīta, neredzot dokumentus, iespējams sniegt vien vispārīgu skaidrojumu. Ieteikums – līdzi ņemot visus līgumus un robežu plānus, Jums jāvēršas pēc konsultācijas pie jurista, kas specializējies šādās nekustamā īpašuma lietās.

Latvijas Nekustamā īpašuma pārvaldnieku asociācijas vadītāja Vitolda Peipiņa viedoklis ir šāds: “Šis faktiski ir tiesvedības jautājums. Attīstītājs pārdod zemesgabalu, un līgumā ir nosacījums, ka tiks izbūvēts ceļš, lai nodrošinātu piekļuvi īpašumam, bet to nav īstenojis. Ar savu (bez)darbību Tovancevi pircējam ir nodarījuši zaudējumus, un viņam jānosūta ierakstīta vēstule ciemata attīstītājam ar prasību noteiktā termiņā izbūvēt šo ceļu. Ja attīstītājs to nedara, tad neredzu citu izeju, kā kaimiņiem, kam ceļš nepieciešams, apvienot savus līdzekļus un pūliņus un ceļa iekārtošanu uzņemties pašiem, pēc tam šīs izmaksas kā radītos zaudējumus no attīstītāja piedzenot tiesas ceļā.”

Ar servitūta ceļa izbūvi, ja no teksta pareizi izprasts, “pāri grāvim” patiešām var būt problēmas: ja detālplānojumā ir paredzēta iela, tad nav pamata to grozīt.

Zemes īpašnieks, kura zemesgrāmatā ir norādīts apgrūtinājums – ceļa servitūts, nedrīkst liegt šo apgrūtinājumu īstenot, kaut arī nav norādīts, kuriem īpašumiem par labu servitūts nodibināts. Ja īpašnieks rada šķēršļus ceļa būvniecībai, par to varat vērsties ar prasību tiesā. Bet kalpojošā zemes īpašuma īpašnieka (ja vien tas nav pats Tovancevs) pienākums nav būvēt ielu, tas būtu jādara ciemata attīstītājam, bet šajā gadījumā – lietotājam (lietotājiem). Sīkāk par ceļa servitūtu izlasāms LV portāla rakstā “Ceļa servitūts – mana zeme cita labumam”.

Protams, ka tādu ielu, kā paredzēts Jūsu minētajā Parcelācijas un aizsargjoslu plānā – ar asfaltu, ietvēm, komunikācijām un apgaismes stabiem, var uzbūvēt tikai komersants (attīstītājs), tādēļ par detālplānojumu, tā atzīšanu par spēku zaudējušu un iespējamām izmaiņām Jums jārunā ar vietējās pašvaldības personām, kas atbild par plānošanas un zemes ierīcības lietām.