AMATU KONKURSI
LASĪT VĒLĀK ( 3 )
E-KONSULTĀCIJAS
>
visas atbildes Jautā, mēs palīdzēsim rast atbildi!
TĒMAS
Nr. 14211
Lasīšanai: 7 minūtes
TĒMA: Ģimene

Likumā nav noteiktas priekšrocības vienam vai otram vecākam

J
jautā:
10. aprīlī, 2018
Dainis

Labdien! Jautājums saistīts ar aizbildniecību, es katru mēnesi maksāju bērnam uzturlīdzekļus, bet māte ir aizbraukusi uz ārzemēm un bērnu atstājusi pie saviem vecākiem. Ārzemēs uzturas jau gandrīz gadu (pāris reizes ir uz nedēļu atbraukusi) un, cik sapratu, negrasās bērnu ņemt pie sevis, arī atpakaļ nebrauks. Jautājums: 1. Vai tiešām viņa var aizbraukt, atstāt bērnu un saņemt uzturlīdzekļus? 2. Vai man ir reālas iespējas cīnīties par aizbildniecību, vai ar viņa var atstāt bērnu, kam izdomā, un visiem ir lielākas priekšrocības par tēvu? Ar bērnu regulāri kontaktējamies, viņš ir 13 gadus vecs un bieži ir izteicis vēlmi dzīvot pie mums (esmu precējies).

A
atbild:
16. aprīlī, 2018
Edīte Brikmane
LV portāls

Lai labāk saprastu bērna tēva iespējas un tiesības pieņemt lēmumus attiecībā uz savu bērnu, vispirms sniedzam vispārīgu informāciju par aizgādības tiesībām.

Saskaņā ar Civillikuma 177. pantu bērns līdz pilngadības sasniegšanai ir vecāku aizgādībā. Tas nozīmē, ka abi vecāki – gan māte, gan tēvs – uz aizgādības tiesību pamata ir sava nepilngadīgā bērna dabiskie aizbildņi, proti, bērna likumiskie pārstāvji, kam ir vienlīdzīgas tiesības un pienākums rūpēties par bērnu un viņa mantu un pārstāvēt bērnu viņa personiskajās un mantiskajās attiecībās.

Civillikuma 177. pantā teikts, ka rūpes par bērnu nozīmē viņa aprūpi, uzraudzību un tiesības noteikt viņa dzīvesvietu. Bērna aprūpe nozīmē viņa uzturēšanu, t.i., ēdiena, apģērba, mājokļa un veselības aprūpes nodrošināšanu, bērna kopšanu un viņa izglītošanu un audzināšanu (garīgās un fiziskās attīstības nodrošināšana, pēc iespējas ievērojot viņa individualitāti, spējas un intereses un sagatavojot bērnu sabiedriski derīgam darbam). Bērna uzraudzība nozīmē rūpes par bērna paša drošību un trešās personas apdraudējuma novēršanu. Rūpes par bērna mantu nozīmē gādību par bērna mantas uzturēšanu un izmantošanu tās saglabāšanai un vairošanai. Savukārt ar tiesībām noteikt bērna dzīvesvietu saprotama dzīvesvietas ģeogrāfiskā izvēle un mājokļa izvēle.

Ņemot vērā minēto, secināms, ka vecākam ir tiesības izvēlēties bērna dzīvesvietu, kas nesakrīt ar vecāka dzīvesvietu, ja vecāks īsteno aizgādību pār bērnu, kaut arī caur trešajām personām. Vecāks aizgādību pār bērnu var īstenot ar citas personas, piemēram, vecmāmiņas, starpniecību. Vienlaikus Bērnu tiesību aizsardzības likuma 45.1 panta pirmā un otrā daļa paredz, ka vecāki var nodot bērnu citas personas aprūpē Latvijā uz laiku, kas ilgāks par trim mēnešiem, ja pirms nodošanas citas personas aprūpē vecāku dzīvesvietas bāriņtiesa atzinusi, ka šāda nodošana atbilst bērna interesēm un persona spēs bērnu pienācīgi aprūpēt. Līdz ar to, lai nodotu bērnu vecvecāku aprūpē, bērna mātei bija jāvēršas bāriņtiesā, kas vērtētu, vai šāda nodošana atbilst bērna interesēm un persona spēj bērnu pienācīgi aprūpēt.

Apstāklis, ka māte savas prombūtnes laikā nodrošina bērna aprūpi ar bērna vecvecāku palīdzību, neizslēdz tiesības bērna mātei prasīt uzturlīdzekļus no bērna tēva, taču mātei nebija vienpersonisku tiesību pieņemt šādu lēmumu par bērna dzīvesvietu, nepārrunājot šo jautājumu ar bērna tēvu.  

Kopā dzīvojoši vecāki aizgādību īsteno kopīgi, taču šie pienākumi nemazinās, ja bērns nedzīvo kopā ar vienu vai abiem vecākiem. Ja vecāki dzīvo šķirti, Civillikuma 178. panta otrā daļa paredz, ka vecāku kopīga aizgādība turpinās. Neskatoties uz to, ka bērna aprūpi un uzraudzību īsteno tas no vecākiem, pie kura bērns dzīvo (to mēdz saukt arī par ikdienas aizgādību, kuras īstenošanai tad arī tiek prasīti uzturlīdzekļi), jautājumos, kas var būtiski ietekmēt bērna attīstību, vecāki lēmumu pieņem kopīgi. Tas nozīmē, ka tādus svarīgus jautājumus, kur bērns dzīvos, kur mācīsies u. tml., māte nevar izlemt vienpersoniski bez bērna tēva piekrišanas. Pat ja viens no vecākiem pieņem lēmumus attiecībā uz bērnu, nekonsultējoties ar otru vecāku, tas nenozīmē, ka otram vecākam nav tiesību iebilst un aizstāvēt savas un bērna tiesības. Civillikuma 178. panta trešā daļa paredz, ka vecāku domstarpības izšķir bāriņtiesa, ja likumā nav noteikts citādi.

Bērna tēvam ir iespēja vienoties ar bērna māti par atsevišķu aizgādību vai sniegt prasības pieteikumu tiesā par atsevišķas aizgādības noteikšanu un bērna dzīvesvietas noteikšanu. Atsevišķa aizgādība nav aizgādības tiesību atņemšana, bet palielina tā vecāka, kura atsevišķā aizgādībā atrodas bērns, tiesību apjomu attiecībā pret bērnu. Atsevišķas aizgādības noteikšana nekādā ziņā neietekmē otra vecāka pienākumu nodrošināt uzturlīdzekļus savam bērnam un saskarsmes tiesības. Taču atsevišķa aizgādība ļauj vecākam bez otra vecāka piekrišanas pieņemt lēmumus, kas būtiski ietekmē bērna attīstību, piemēram, izlemt jautājumus par dzīvesvietu, izglītību, veselības aprūpi u. tml.

Tiesību aktos noteiktais kritērijs, izšķirot strīdu par bērna ikdienas aizgādību, arī par tiesībām noteikt bērna dzīvesvietu, ir bērna intereses, jo likumā nav noteiktas kaut kādas priekšrocības vienam vai otram vecākam. Līdz ar to tiesai ir jāpārbauda un jāizvērtē abu vecāku objektīvās iespējas nodrošināt bērna pilnvērtīgai attīstībai nepieciešamos apstākļus, vecāku subjektīvās iespējas (personiskās īpašības, viņu spēja audzināt bērnu, vecāku pienākuma izpratne, morālā stāja, veselības stāvoklis un citas iespējas) un bērna subjektīvā attieksme pret vecākiem (pieķeršanās tiem, vēlēšanās dzīvot kopā ar vienu vai otru vecāku un citi apstākļi).

Papildus informējam, ka pienākums nodrošināt savam bērnam uzturlīdzekļus Ministru kabineta noteiktajā minimālajā apmērā attiecas uz katru no abiem vecākiem neatkarīgi no viņu spējas uzturēt bērnu un mantas stāvokļa. To paredz Civillikuma 179. panta piektā daļa. Risinot bērna aizgādības jautājumus, iespējams, bērna tēvam būtu pamats uzturlīdzekļus piedzīt no bērna mātes.

Labs saturs
Pievienot komentāru
Uzdod savu jautājumu par Latvijas tiesisko regulējumu un tā piemērošanu!
Pārliecinies, vai Tavs jautājums nav jau atbildēts!
vai
UZDOT JAUTĀJUMU
Līdz mēneša beigām iesniegt e-konsultāciju vairs nav iespējams. Vairāk par e-konsultāciju sniegšanu
Iepazīsti e-konsultācijas
LIETOTĀJU IEVĒRĪBAI
Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot LV portālu, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk
PIEKRĪTU