Te svarīgi būtu redzēt Jums piesūtīto rēķinu – kā tieši tajā atspoguļoti maksājumi par mājas apsaimniekošanu. Otrkārt, ļoti svarīgi, kam pieder dzīvojamā māja – vai pēc dzīvokļu privatizācijas īpašnieki to ir pārņēmuši savā valdījumā (tātad tā pārņemta no pašvaldības bilances), vai arī mājā tikai privatizēti dzīvokļi, bet tālākās darbības nav veiktas, tad tas uzskatāms par pašvaldības īpašumu, kuru pārvalda pašvaldības apsaimniekošanas uzņēmums.

Katrā no šiem gadījumiem māja tiek pārvaldīta atšķirīgi, un to regulē dažādi normatīvie akti. Ja dzīvokļu īpašnieki dzīvojamo māju pārņēmuši savā valdījumā, tad apsaimniekošanas maksa ir noteikta īgumā starp apsaimniekošanas uzņēmumu un mājas dzīvokļu īpašniekiem, viņi kopsapulcē nolemj par kārtību, kā veicami ar apsaimniekošanu saistītie pakalpojumi, un to apmaksas kārtību, balstoties uz Dzīvokļu īpašuma likuma un Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likuma normām.

Ja māja nav pārņemta dzīvokļu īpašnieku valdījumā, dzīvojamās mājas pārvaldīšanas un apsaimniekošanas maksas aprēķināšanas kārtību nosaka Ministru kabineta (KB) noteikumi Nr. 408.

Minēto MK noteikumu 11. un 12. punktā ir šāds regulējums:

Par aprēķinātajiem pārvaldīšanas maksājumiem nākamajam kalendāra gadam pārvaldnieks rakstiski paziņo dzīvokļa īpašniekam līdz attiecīgā gada 15. oktobrim. Paziņojumā norāda laiku un vietu (piemēram, mājas lieta, mājaslapa, informatīvais stends), kur dzīvokļa īpašnieks var iepazīties ar tāmi, kā arī dzīvojamās mājas uzturēšanas darbu plānu (2. pielikums).

Pārvaldnieks vienas nedēļas laikā nosūta tāmi un dzīvojamās mājas uzturēšanas darbu plānu dzīvokļa īpašniekam pēc dzīvokļa īpašnieka rakstiska pieprasījuma saņemšanas.

Savukārt MK noteikumu 14. punktā ir noteikts dzīvokļu īpašnieku pienākums: “Ne vēlāk kā sešu nedēļu laikā pēc šo noteikumu 10. punktā minētajā paziņojumā norādītās dienas dzīvokļu īpašnieku kopība pieņem lēmumu par pārvaldnieka sagatavotā dzīvojamās mājas uzturēšanas darbu plāna un aprēķināto pārvaldīšanas maksājumu apstiprināšanu vai noraidīšanu (red. izcēlums).”

Ja dzīvokļu īpašnieku kopība nav pieņēmusi nekādu lēmumu par pārvaldnieka iesniegto tāmi un darbu plānu, tie stājas spēkā nākamā gada 1. janvārī vai citā pārvaldnieka noteiktajā termiņā (18. punkts).

Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likuma 6. pantā ir definētas pārvaldnieka obligāti veicamās darbības, par kurām dzīvokļu īpašniekiem ir jāmaksā:

1) dzīvojamās mājas uzturēšana (fiziska saglabāšana) (turpmāk – uzturēšana) atbilstoši normatīvo aktu prasībām:

a) dzīvojamās mājas sanitārā apkope,

b) siltumenerģijas, arī dabasgāzes, piegāde, ūdensapgādes un kanalizācijas pakalpojumu nodrošināšana, sadzīves atkritumu izvešana, slēdzot attiecīgu līgumu ar pakalpojuma sniedzēju (turpmāk – dzīvojamās mājas uzturēšanai nepieciešamais pakalpojums),

c) elektroenerģijas nodrošināšana dzīvojamās mājas kopīpašumā esošajai daļai (arī kopīpašumā esošo iekārtu darbības nodrošināšanai),

d) dzīvojamās mājas, tajā esošo iekārtu un komunikāciju apsekošana, tehniskā apkope un kārtējais remonts,

e) dzīvojamai mājai kā vides objektam izvirzīto prasību izpildes nodrošināšana,

f) dzīvojamās mājas energoefektivitātei izvirzīto minimālo prasību izpildes nodrošināšana;

2) pārvaldīšanas darba plānošana, organizēšana un pārraudzība, tajā skaitā:

a) pārvaldīšanas darba plāna, tajā skaitā uzturēšanai nepieciešamo pasākumu plāna, sagatavošana,

b) attiecīgā gada budžeta projekta sagatavošana,

c) finanšu uzskaites organizēšana;

3) dzīvojamās mājas lietas vešana;

4) līguma par piesaistītā zemesgabala lietošanu slēgšana ar zemesgabala īpašnieku;

5) informācijas sniegšana valsts un pašvaldību institūcijām.

Likuma 7. pantā „Dzīvojamās mājas pārvaldīšanas izdevumi” ir precīzi noteikts, ka tie ir maksājumi par:

• dzīvojamās mājas pārvaldīšanas pakalpojumu, kas ietver šā likuma 6. panta otrajā daļā minētajām obligāti veicamajām pārvaldīšanas darbībām nepieciešamos izdevumus un trešajā daļā minētajām pārvaldīšanas darbībām paredzētos izdevumus, ja uzdotās pārvaldīšanas darbības nodrošina pārvaldnieks kā pakalpojuma sniedzējs, kā arī atlīdzība par pārvaldīšanu, ja tāda paredzēta dzīvojamās mājas pārvaldīšanas līgumā;
• tādiem obligātajiem izdevumiem un citiem ar dzīvojamās mājas pārvaldīšanu saistītiem izdevumiem, kurus pārvaldnieks saņem kā pilnvarotā persona, nekļūstot par pakalpojumu sniedzēju.

Latvijas Nekustamā īpašuma pārvaldnieku asociācijas vadītājs Vitolds Peipiņš, balstoties uz savu pieredzi, skaidro: „Es vienmēr iesaku, ka, ievērojot labu pārvaldības praksi, rēķinos ir jānosaka apsaimniekošanas tarifs, kuram tiek dots atšifrējums. Faktiski tas ir izmaksu budžets atbilstoši mājas apsaimniekošanas izdevumu tāmei. Šajā tarifā iekļautas likumā noteikto obligāti veicamo darbu izmaksas, ja dzīvokļu īpašnieki nav lēmuši vēl par kādiem papildu darbiem.

Taču, ja māju apsaimnieko privāts pakalpojumu sniedzējs, ļoti bieži esmu saskāries, ka rēķinos apsaimniekošanas maksā pamatā iekļauta tikai pārvaldnieka darba atlīdzība, bet pēc tam papildus uzskaitīti pārējie maksājumi, un tos visus aprēķina saistībā ar katra dzīvokļa platības kvadrātmetriem. Tādējādi dzīvokļu īpašnieki neizprot šīs dažādās izmaksu pozīcijas un arī nesaprot, par ko īsti maksā. Bet kopumā ir tā, ka apsaimniekošanas izmaksas pilnīgi noteikti ietver sanitāro apkopi un teritorijas uzkopšanu.”