Jautājumā nav iekļauta vissvarīgākā informācija – vai dzīvokļu īpašnieki māju ir pārņēmuši savā valdījumā vai nav.

Ja to nav izdarījuši, tad daudzdzīvokļu nama apsaimniekošanas maksas noteikšanu regulē Ministru kabineta noteikumi Nr. 408 “Dzīvojamās mājas pārvaldīšanas un apsaimniekošanas maksas aprēķināšanas noteikumi” (šis normatīvais akts kopš  21.07.2017. aizstāj MK noteikumus Nr. 1014.).

MK noteikumu 10. un 11. punktā ir šādas normas:

• Par aprēķinātajiem pārvaldīšanas maksājumiem nākamajam kalendāra gadam pārvaldnieks rakstiski paziņo dzīvokļa īpašniekam līdz attiecīgā gada 15. oktobrim. Paziņojumā norāda laiku un vietu (piemēram, mājas lieta, mājaslapa, informatīvais stends), kur dzīvokļa īpašnieks var iepazīties ar tāmi, kā arī dzīvojamās mājas uzturēšanas darbu plānu (2. pielikums).
• Pārvaldnieks vienas nedēļas laikā nosūta tāmi un dzīvojamās mājas uzturēšanas darbu plānu dzīvokļa īpašniekam pēc dzīvokļa īpašnieka rakstiska pieprasījuma saņemšanas.

Savukārt MK noteikumu 14. punktā ir noteikts dzīvokļu īpašnieku pienākums: “Ne vēlāk kā sešu nedēļu laikā pēc šo noteikumu 10. punktā minētajā paziņojumā norādītās dienas dzīvokļu īpašnieku kopība pieņem lēmumu par pārvaldnieka sagatavotā dzīvojamās mājas uzturēšanas darbu plāna un aprēķināto pārvaldīšanas maksājumu apstiprināšanu vai noraidīšanu (red. izcēlums).”

Ja dzīvokļu īpašnieku kopība nav pieņēmusi nekādu lēmumu par pārvaldnieka iesniegto tāmi un darbu plānu, tie stājas spēkā nākamā gada 1. janvārī vai citā pārvaldnieka noteiktajā termiņā (18. punkts).

Tātad, ja Jūsu mājas dzīvokļu īpašnieki nebija pieņēmuši nekādu lēmumu par pārvaldnieka norādīto diennakts tehniskās palīdzības pakalpojumu, tas ir spēkā un par to ir jāmaksā. Ja iedzīvotāji arī šogad nav pieņēmuši nekādu lēmumu, par pakalpojumu, visticamāk, būs jāmaksā arī nākamgad, jo, kā liecina kalendārs, kopš 15. oktobra sešas nedēļas tūliņ būs apritējušas.

“Šādā gadījumā parāds ir jānomaksā, jo citādi tas tiks piedzīts,” norāda Latvijas Nekustamā īpašuma pārvaldnieku asociācijas vadītājs Vitolds Peipiņš.

Gluži pretēji ir, ja māja ir pārņemta īpašnieku valdījumā. Tad pārvaldnieks bez dzīvokļu īpašnieku kopsapulces lēmuma nekādas neparedzētas pakalpojumu pozīcijas nedrīkst ieviest un pieprasīt par to maksu.

“Pārvaldnieks gan var sagatavot un piedāvāt tāmi, bet, ja dzīvokļu īpašnieki to nav apstiprinājuši, tas ir tikai papīrs bez likumīga spēka. Gadās, ka pārvaldnieki paši nav pietiekami profesionāli, tādēļ arī īpašnieku pārņemtās mājās vadās pēc MK noteikumu Nr. 408 normām, bet, iespējams, viņi tīši izmanto dzīvokļu īpašnieku nezināšanu, sniedzot nepatiesu informāciju,” skaidro V. Peipiņš.

Ja māja ir pārņemta īpašnieku valdījumā un viņi tāmē diennakts tehniskās palīdzības pakalpojumu nav akceptējuši, tad viņiem par to pilnīgi noteikti nav jāmaksā. “Taču maksājumu nevar vienkārši ignorēt – tad tas tiks uzskatīts par parādu, jo pārvaldnieks nebūs saņēmis nekādus iebildumus. Dzīvokļa īpašniekam ir jānosūta pārvaldniekam rakstiska pretenzijas vēstule ar pamatojumu, kādēļ viņš atsakās kārtot konkrēto maksājumu. Ja lieta, piemēram, nonāks līdz tiesai, šīs pretenzijas vēstules būs noderīgs pierādījums, ka dzīvokļu īpašnieki ir protestējuši pret pārvaldnieka rīcību.”