Vai pēc Vispārīgās datu aizsardzības regulas 2016/679 stāšanās spēkā fiziska persona varēs slēpti ierakstīt savas sarunas ar citām personām audio vai video ierakstos, par to iepriekš nebrīdinot savus sarunu biedrus? Mērķis šādai darbībai – pierādījumu iegūšana kādam pašreizējam vai nākotnē iespējamam tiesiskam procesam (civilprocesam, kriminālprocesam u. tml.)?
Sākumā būtu norādāms, ka būtisku atšķirību šajā aspektā nav arī pašreizējā regulējumā (Fizisko personu datu aizsardzības likums) un Vispārīgā datu aizsardzības regula (turpmāk – Regula) saglabā līdzīgu skatījumu uz šo jautājumu.
Šajā gadījumā svarīgs elements ir mērķis, kādam plānots video vai audio ierakstu izmantot, un tas ir pierādījumu iegūšana, lai tos izpaustu civilprocesā vai kriminālprocesā tiesvedībā, kas savukārt neļauj piemērot Regulā noteikto atbrīvojumu regulas piemērošanai personiskām un mājsaimniecības vajadzībām (Regulas 2. panta otrā punkta c) apakšpunkts).
Saskaņā ar Regulas noteikumiem datu subjekts (šajā gadījumā personas, kuras iekļūst video vai audio ierakstā), veicot datu apstrādi, ir jāinformē par to, ka viņa dati tiek apstrādāti, tostarp par to, ka tiek veikts video vai audio ieraksts (Regulas 13. panta pirmais punkts). Vienlaikus Vispārīgā datu aizsardzības regula paredz izņēmumu, ka datu subjektu var neinformēt, ja informēšana varētu neļaut vai būtiski traucēt sasniegt apstrādes mērķus, piemēram, ja persona, zinot, ka saruna vai uzvedība tiek ierakstīta, varētu uzvesties citādi un pierādījumi varētu netikt iegūti (Regulas 14. panta piektās daļas b) punkts).
Tomēr šī norma ir izņēmuma norma, līdz ar to ieraksta veicējam atbildīgi un rūpīgi ir jāizvērtē konkrētā situācija – vai šāda slēptas datu apstrādes veikšana ir tiešām nepieciešana un adekvāta. Izvērtējot nepieciešamību un adekvātumu, vērā būtu jāņem virkne apstākļu, piemēram, vai iespējamais pārkāpums, kas tiktu atklāts, ir būtisks (piemēram, noziedzīgs nodarījums), vai ieraksts tiks veikts tikai tik ilgi, lai varētu iegūt pierādījumus attiecīgai darbībai, vai persona nevarētu ieraksta laikā izpaust citu tai ļoti sensitīvu informāciju (piemēram, veselības datus), kurai nav saistības ar pierādījumiem, datu subjekta statuss – vai tās nav personas, kuras varētu neapzināties savas rīcības sekas (piemēram, bērni) u. c.
Papildus būtu vērts norādīt, ka saskaņā ar Detektīvdarbības likuma 10. pantu, veicot detektīvdarbību, detektīvs ir tiesīgs veikt slēptas personu aptaujas, to novērošanu un izsekošanu, tostarp izmantojot videoierakstus un audioierakstus, lai sasniegtu Detektīvdarbības likumā noteiktos mērķus.
Viena kalendāra mēneša ietvaros sniedzam 300 e-konsultācijas.
Tā kā limits ir sasniegts, jautājumu varēsi iesniegt, sākot no nākamā mēneša 1.dienas.
Iespējams, ka atbilde uz līdzīgu jautājumu jau ir sniegta, tāpēc izmanto e-konsultāciju meklētāju!