Darbinieka uzteikuma iesniegšanu un termiņus regulē Darba likuma 100. pants. Tas paredz darbiniekam tiesības rakstveidā uzteikt darbu vienu mēnesi iepriekš. Pēc uzteikuma saņemšanas darba devējs un darbinieks sarunā var vienoties arī par citu – mazāku – termiņu, kas darbiniekam vēl jānostrādā, pirms darba attiecības tiek izbeigtas. Likums strikti nosaka tikai maksimālo laiku – viens mēnesis.

Vienīgais gadījums, kad darbiniekam ir likumīgas tiesības uzteikumu iesniegt, neievērojot viena mēneša termiņu, ir sevišķi svarīgs iemesls, ar to saprotot katru tādu apstākli, kas, pamatojoties uz tikumības un taisnprātības apsvērumiem, neļauj turpināt darba tiesiskās attiecības.

Darbiniekam iesniedzot uzteikumu, neievērojot viena mēneša termiņu un neesot svarīgam iemeslam, darba devējs ir tiesīgs nodarbinātību turpināt likumā maksimāli noteiktajā termiņā, tātad uzdot darbiniekam strādāt vienu mēnesi no atlūguma iesniegšanas brīža.

Darba attiecības izbeidzot, darbiniekam pēdējā darba dienā ir jāsaņem visas naudas summas, kas tam no darba devēja pienākas. Parasti tās ir – darba alga par pēdējo nostrādāto posmu un neizmantotā atvaļinājuma kompensācija proporcionāli nostrādātajam laikam. Gadījumā, ja atvaļinājums nav izmantots ilgstoši, darba devējam ir jāizmaksā kompensācija par visiem neizmantotā atvaļinājuma periodiem. To nosaka Darba likuma 149. panta piektā daļa. Darba devējam nav tiesību neizmanotā atvaļinājuma kompensāciju neizmaksāt.