Ja persona, vēl dzīva esot, nav slēgusi mantojuma līgumu vai arī nav taisījusi testamentu, tad pēc viņas nāves mantošana notiek saskaņā ar Civillikumā norādīto mantošanas kārtību. Civillikuma 404. pantā noteiktas četras likumisko mantinieku šķiras:

1. šķiras mantinieki ir meita, dēls, mazmeita, mazdēls;
2. šķiras mantinieki ir māte, tēvs, brālis, māsa, māsas/brāļa bērni;
3. šķiras mantinieki ir pusbrālis, pusmāsa, viņu bērni;
4. šķiras mantinieki ir vecāmāte, vecaistēvs, brālēns, māsīca un pārējie radinieki.

Atbilstoši Civillikuma 405. pantam zemākas šķiras mantinieks nemanto, ja savu gribu mantot izteicis kāds augstākas šķiras mantinieks.

Likumiskās mantošanas gadījumā jāņem vērā – pēc likuma manto laulātais, kā arī radinieki un adoptētie. Laulātais saņem pusi mantojuma, ja uz mantojumu piesakās arī pirmās, otrās vai trešās šķiras mantinieki. Ja tādu nav vai viņi nepiesakās, laulātais saņem visu mantojumu.

Tātad tēva sievai būs tiesības pretendēt uz pusi no mantojuma, savukārt Jums un brālim – uz atlikušo daļu.

Lai nenokavētu mantojuma termiņus, jādodas pie zvērināta notāra un jāatver mantojuma lieta. Lai sāktu mantojuma lietu, mantošanas iesniegums jāiesniedz zvērinātam notāram, kas praktizē tajā apgabaltiesas darbības teritorijā, kur bija mantojuma atstājēja pēdējā deklarētā dzīvesvieta, bet, ja tā nav zināma, – pēc mantojamās mantas vai tās galvenās daļas atrašanās vietas. Mājaslapā www.latvijasnotars.lv ir norādīts visu Latvijas notāru saraksts, prakses vietu adreses, kontakttālruņi.

Ejot pie notāra, līdzi jāņem sava pase vai personas apliecība, mantojuma atstājēja miršanas apliecība, radniecību pierādošie dokumenti (dzimšanas apliecības, laulības apliecības), kā arī mantojamās mantas saraksts un novērtējums, ja mantojums nesastāv tikai no nekustamā īpašuma. Tāpat nepieciešamas ziņas par visiem zināmajiem mantiniekiem.

Savukārt sarunā ar notāru var noskaidrot visus ar mantojuma lietu un īpašumtiesību nostiprināšanu saistītos neskaidros jautājumus.