Likuma “Par zemes reformu Latvijas Republikas pilsētās” (turpmāk – Zemes reformas likums) 12. panta 2.¹ daļa paredz: “Ja uz šā panta otrajā daļā minētās zemes atrodas daudzdzīvokļu dzīvojamās mājas, zemes nomas maksu nosaka, pusēm rakstveidā vienojoties. Ja puses nevar vienoties, zemes gabala nomas maksa privatizētā dzīvokļa un mākslinieka darbnīcas īpašniekam nosakāma:

• no 2018. gada 1. janvāra — līdz pieciem procentiem gadā no zemes kadastrālās vērtības;
• no 2019. gada 1. janvāra — līdz četriem procentiem gadā no zemes kadastrālās vērtības;
• no 2020. gada 1. janvāra — līdz trim procentiem gadā no zemes kadastrālās vērtības.”

Tātad minētā tiesību norma tieši paredz, ka tā attiecas tikai uz daudzdzīvokļu dzīvojamām mājām. Tāpat arī jāuzsver, ka Zemes reformas likuma 12. pants dažādi regulē piespiedu nomas tiesiskās attiecības dažādos piespiedu dalītā īpašuma gadījumos (arī paredzot dažādu regulējumu atkarībā no būvju tipa). Līdz ar to, ja jautājums ir par minētās tiesību normas attiecināmību uz viendzīvokļa dzīvojamām mājām, secināms, ka tā nav attiecināma uz šādiem gadījumiem.

Jautājumā norādīts, ka konkrētajā situācijā ir noslēgts zemes nomas līgums, t.i., puses ir vienojušās par piespiedu nomas tiesisko attiecību noregulēšanu savā starpā. Ņemot vērā šo apstākli, vēršam uzmanību, ka Zemes reformas likuma 12. panta 2.¹ daļas otrais teikums attiecas uz gadījumiem, kuros puses nav panākušas vienošanos par nomas maksu. Šī norma pati vēl neietekmē jau noregulētas attiecības.

Jautājumā par to, vai apstāklis, ka lielākā daļa piespiedu nomā esošās zemes platības faktiski tiek izmantota kā dārzs, ietekmē zemes nomas maksas likmi, informējam, ka tam nav nozīmes zemes nomas maksas likmes noteikšanā. Tomēr kopējo zemes nomas maksas apmēru var ietekmēt zemesgabalam noteiktie lietošanas mērķi, kas tiek izmantoti zemesgabala kadastrālās vērtības aprēķināšanā.