Maksātnespējas likuma 127. panta pirmajā daļā noteikts, ka fiziskās personas maksātnespējas procesa subjekts var būt jebkura fiziskā persona, kura pēdējo sešu mēnešu laikā ir bijusi Latvijas Republikas nodokļu maksātājs un kurai ir finansiālas grūtības.

Attiecīgi, ja fiziskā persona pēdējo sešu mēnešu laikā nav bijusi nodokļu maksātājs, fiziskajai personai fiziskās personas maksātnespējas process nav piemērojams.

Termins “nodokļu maksātājs” tiek detalizētāk skaidrots likuma “Par nodokļiem un nodevām” 14. pantā. Proti, Latvijas Republikas likumos noteiktos nodokļus (nodevas) maksā iekšzemes nodokļu maksātāji (rezidenti) un ārvalstu nodokļu maksātāji (nerezidenti). Norādām, ka nodokļu likumos fiziskā persona tiks uzskatīta par rezidentu, ja:

• šīs personas deklarētā dzīvesvieta ir Latvijas Republikā vai
• šī persona uzturas Latvijas Republikā 183 dienas vai ilgāk jebkurā 12 mēnešu periodā, kas sākas vai beidzas taksācijas gadā, vai
• šī persona ir Latvijas pilsonis, ko ārzemēs nodarbina Latvijas Republikas valdība.

Fiziskajai personai maksātnespējas procesa laikā ir pienākums gūt ienākumus atbilstoši savām spējām, taču Maksātnespējas likumā nav sniegts pieļaujamo ienākumu gūšanas veidu uzskaitījums un attiecīgi no minētajām normām neizriet, ka fiziskajai personai maksātnespējas procesā jāgūst ienākumi vienīgi darba algas veidā. Tādēļ par ienākumiem var tikt atzīti arī parādniekam izmaksājamie valsts sociālās apdrošināšanas pabalsti, uz kuriem saskaņā ar Civilprocesa likuma 595. panta otro daļu piemērojami noteikumi par piedziņas vēršanu uz darba samaksu, t.i., pabalsti, ko veido valsts sociālās apdrošināšanas iemaksas.

Maksātnespējas likumā nav noteikts, cik lielā apmērā fiziskajai personai jāgūst ienākumi maksātnespējas procesa laikā. Tomēr parādnieka ienākumiem jābūt pietiekamiem, lai segtu fiziskās personas maksātnespējas procesa izmaksas. Tāpat jāņem vērā, ka parādnieks var tikt atbrīvots no neizpildītajām saistībām, izpildot saistību dzēšanas plānu, kas atbilstoši Maksātnespējas likuma 155. panta ceturtajai iespējams tad, ja  parādnieks saistību dzēšanas procedūras laikā katru mēnesi novirza kreditoriem ne mazāk kā vienu trešdaļu no minimālās mēnešalgas apmēra (šobrīd 380 euro), t.i, 126,66 euro.

Fiziskās personas maksātnespējas process nav tikai otrās iespējas sniegšana maksātnespējīgam parādniekam, bet tam ir arī audzinoša funkcija, kam atbilstoši parādnieks maksātnespējas procesa laikā ir pakļauts dažādiem ierobežojumiem, turklāt tam ir jāpilda zināmi nosacījumi, lai to izpildes rezultātā saņemtu atbrīvošanu no saistībām vai citus labumus, kas tam paredzēti saskaņā ar Maksātnespējas likumu. Ņemot vērā to, ka fiziskās personas maksātnespējas procesa regulējumam ir raksturīgas audzinošās funkcijas iezīmes, Maksātnespējas likumā noteiktie pienākumi saistībā ar kreditoru prasījumu apmierināšanu ir jāpilda parādniekam personīgi, tostarp pienākumi attiecībā uz maksātnespējas procesa izmaksu segšanu. Pieļaujot, ka cita persona parādnieka vietā veic maksājumus maksātnespējas procesa izmaksu segšanai, fiziskās personas maksātnespējas procesam zustu jēga, jo tādējādi cita persona uzņemtos atbildību par maksātnespējīgā subjekta darbības sekām.