Sveiki! Jautājums būs par dāvinājumu! Skaidrs ir tas, ka dāvinājumu var apstrīdēt, ja dāvināšanas brīdī tas ir bijis vienīgais īpašums! 1922. pants nosaka, ka dāvinātājam ir pienākums rēķināties ar neatvairāmiem mantiniekiem. Taču manā gadījumā dāvinājuma brīdī dāvinātājam vēl piederēja īpašums, neatvairāmie mantinieki nebija atstāti bez nekā, taču savas dzīves laikā tik sev zināmu iemeslu dēļ šis īpašums ir ticis pārdots. To es uzzināju tikai pēc dāvinātāja nāves, un uz nāves dienu ir tikai dāvinājums! Vai no šī dāvinājuma var izprasīt neatvairāmās daļas, ja reiz dāvinājuma brīdī tas nebija vienīgais īpašums?
Nezinot konkrētus lietas apstākļus, viennozīmīgi atbildēt nevar, taču pēc vispārīgā principa dāvinātāja neatraidāmajiem mantiniekiem ir tiesības izprasīt viņiem pienākošās neatņemamās daļas no apdāvinātā. Atbilstoši Civillikuma 1922. pantam, aprēķinot neatņemamo daļu, jāņem par pamatu dāvinātāja mantas stāvoklis dāvināšanas laikā.
Tas nozīmē, ka, aprēķinot neatņemamo daļu, jāņem vērā arī vēlāk pārdotais īpašums. Tas ka kāda daļa no mantas dāvinātāja dzīves laikā pārdota, neatņem neatraidāmajiem mantiniekiem viņu neatņemamās daļas.
Viena kalendāra mēneša ietvaros sniedzam 300 e-konsultācijas.
Tā kā limits ir sasniegts, jautājumu varēsi iesniegt, sākot no nākamā mēneša 1.dienas.
Iespējams, ka atbilde uz līdzīgu jautājumu jau ir sniegta, tāpēc izmanto e-konsultāciju meklētāju!