Ja cilvēks pirms saslimšanas ir strādājis, tātad bijis sociāli apdrošināts, viņam darba devējs par pirmajām 10 darbnespējas dienām izmaksā slimības naudu (apmaksā A lapu). Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra, pamatojoties uz darbnespējas lapu B, maksā slimības pabalstu no darbnespējas 11. dienas. Likumā “Par maternitātes un slimības apdrošināšanu” noteikts – ja slimo nepārtraukti, slimības pabalstu izmaksā no darba nespējas 11. dienas līdz darbspēju atgūšanas dienai, bet ne ilgāk par 26 nedēļām, skaitot no darba nespējas pirmās dienas. Pamatojoties uz Veselības un darbspēju ekspertīzes ārstu komisijas (VDEĀVK) atzinumu, slimības pabalsta izmaksu var pagarināt, bet ne ilgāk par 52 nedēļām, skaitot no darba nespējas pirmās dienas.

Ministru kabineta noteikumu Nr. 152 „Darbnespējas lapu izsniegšanas kārtība” 17.¹ punkts paredz: Ja darbnespēja turpinās ilgāk par 26 nedēļām, ārsts nosūta personu uz Veselības un darbspēju ekspertīzes ārstu valsts komisiju. Komisija sniedz atzinumu par darbnespējas lapas pagarināšanu darbnespējas periodā, kas turpinās ilgāk par 26 nedēļām, bet ne ilgāk par 52 nedēļām (skaitot no darbnespējas pirmās dienas), ja tas nepieciešams pilnvērtīgas ārstēšanas nodrošināšanai (tai skaitā rehabilitācijas nodrošināšanai), vai nosaka invaliditāti.

Savukārt kopšanas pabalstu, kas Jūs interesē, piešķir personai, kurai VDEĀVK ir noteikusi invaliditāti un izsniegusi atzinumu par īpašas kopšanas nepieciešamību sakarā ar smagiem funkcionāliem traucējumiem.

Ministru kabineta noteikumi Nr. 805 par prognozējamas invaliditātes, invaliditātes un darbspēju zaudējuma noteikšanas kritērijiem, termiņiem un kārtību nosaka personai ar fiziskās vai garīgās veselības traucējumiem, kuru dēļ tā nepārtraukti ārstējusies vismaz sešus mēnešus pirms ekspertīzes veikšanas dienas, tai ir radušies stabili funkcionēšanas ierobežojumi un to apliecina medicīniskie dokumenti. Invaliditātes ekspertīzi var veikt ātrāk par 6 mēnešu termiņu, ja veselības traucējumi ir smagi un ar nelabvēlīgu prognozi vai ir radušies stabili funkcionēšanas ierobežojumi.

Lai veiktu invaliditātes ekspertīzi, vispirms ir jādodas pie sava ģimenes vai ārstējoša ārsta, kurš, ņemot vērā vispusīgas medicīniskās izmeklēšanas un atbilstošas ārstēšanas rezultātus, lems par nosūtīšanu uz VDEĀVK. Personai vai tās likumiskajam pārstāvim komisijā jāiesniedz iesniegums ar lūgumu veikt invaliditātes ekspertīzi. To var izdarīt personīgi, elektroniska dokumenta formā atbilstoši normatīvajiem aktiem par elektronisko dokumentu noformēšanu vai nosūtīt pa pastu. Iesniegumam pievieno:

• nosūtījumu uz komisiju (veidlapa Nr. 088/u “Nosūtījums uz Veselības un darbspēju ekspertīzes ārstu valsts komisiju”);
• funkcionālo spēju pašnovērtējumu (MK noteikumu 1. pielikums);
• pašvaldības sociālā dienesta sociālā darbinieka vai ergoterapeita aizpildītu personas ikdienas aktivitāšu un vides novērtējuma anketu (2. pielikums), ja ekspertīze jāveic medicīnisko indikāciju noteikšanai īpašai kopšanai;
• darbnespējas lapu B, ja tāda ir izsniegta.

Normatīvajos aktos prasītās formalitātes, dažādi kritēriji nav tik vienkārši, lai pats cilvēks varētu novērtēt savas iespējamās tiesības uz invaliditātes noteikšanu, kas paredz arī papildu sociālo, finansiālo atbalstu. Tas ir ārstu kompetencē. Uz VDEĀVK, kā jau teikts, var nosūtīt ģimenes ārsts vai ārstējošais ārsts.

Informācija par invaliditātes ekspertīzes kārtību un VDEĀVK nodaļu darba laiku ir komisijas mājaslapā www.vdeavk.gov.lv.