Uz Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersonas dienesta gaitu attiecas Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu un Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersonu ar speciālajām dienesta pakāpēm dienesta gaitas likums (Dienests gaitas likums). Saskaņā ar  šī likuma 3. pantu uz amatpersonu neattiecas darba tiesiskās attiecības reglamentējošo normatīvo aktu normas, izņemot normas, kas nosaka termiņus, tostarp noilguma termiņu, atšķirīgas attieksmes aizliegumu, darba samaksas izmaksas laiku, veidu un aprēķinu, atlīdzību gadījumos, kad darbinieks neveic darbu attaisnojošu iemeslu dēļ, ieturējumus no darba samaksas un to ierobežojumus, darbinieka civiltiesisko atbildību, laiku, kas dod tiesības uz ikgadējo apmaksāto atvaļinājumu, grūtniecības un dzemdību atvaļinājuma piešķiršanu, atvaļinājuma piešķiršanu bērna tēvam, adoptētājam vai citai personai un bērna kopšanas atvaļinājuma piešķiršanu, kā arī tiesības, kas pienākas grūtniecēm un sievietēm, kuras baro bērnu ar krūti, un sievietēm pēcdzemdību periodā līdz vienam gadam.

Tādējādi saskaņā ar Dienesta gaitas likuma 3. pantu uz Ieslodzījuma vietu pārvaldē strādājošām amatpersonām neattiecas  Darba likuma 153. pants „Atvaļinājums bez darba samaksas saglabāšanas”, izņemot gadījumu, ja darbinieka aprūpē un uzraudzībā pirms adopcijas apstiprināšanas tiesā ar bāriņtiesas lēmumu nodots adoptējamais bērns. Šādu atvaļinājumu piešķir uz laiku, kāds noteikts bāriņtiesas lēmumā par adoptējamā bērna aprūpi un uzraudzību.

Saskaņā ar Darba likuma 150. panta trešo daļu darbiniekam ir tiesības pieprasīt ikgadējā apmaksātā atvaļinājuma piešķiršanu par pirmo darba gadu, ja viņš pie darba devēja ir nepārtraukti nodarbināts ne mazāk kā sešus mēnešus. Darba devējam ir pienākums šādu atvaļinājumu piešķirt pilnā apmērā. Darba devējam ir tiesības nepiešķirt atvaļinājumu pilnā apmērā, ja tas var nelabvēlīgi ietekmēt parasto darba gaitu uzņēmumā. Savukārt, ja darba devējam ir iespējams pieprasīto atvaļinājumu piešķirt pilnā apmērā, tam nav tiesību atteikties, norādot, ka darbinieks vēl nav nostrādājis pilnu gadu, īpaši, strādājošajām sievietēm pirms grūtniecības un dzemdību atvaļinājuma vai tieši pēc tā neatkarīgi no laika, kurā sieviete ir bijusi nodarbināta pie attiecīgā darba devēja (150. panta ceturtā daļa).

Tātad sieviete neatkarīgi no faktiski nostrādātā laika var pieprasīt ikgadējo apmaksāto atvaļinājumu pirms vai pēc grūtniecības un dzemdību atvaļinājuma. „Eiropas Kopienu tiesa ir vērtējusi jautājumu, vai gadījumā, ja koplīgumā vai darba grafikā paredzētais sievietes ikgadējais apmaksātais atvaļinājums sakrīt ar grūtniecības un dzemdību atvaļinājumu, ikgadējais apmaksātais atvaļinājums būtu pārceļams uz citu laiku: EKT spriedumā lietā C–342/01 Maria Paz Merino Gomez v. Continental Industrias del Caucho SA ir atzinusi, ka Kopienu tiesības paredz, ka darbiniecei jābūt tiesīgai izņemt ikgadējo apmaksāto atvaļinājumu citā periodā, kas nesakrīt ar viņas grūtniecības un dzemdību atvaļinājumu, pat ja šis atvaļinājums sakrīt ar koplīgumā noteikto darbinieces ikgadējā apmaksātā atvaļinājuma laiku.”