Labdien! Vēlētos noskaidrot sekojošo: kopīpašumā daudzdzīvokļu dzīvojamā ēka Sporta ielā 7, Rīgā. Šobrīd ēku formāli apsaimnieko SIA RNP un DzĪKS "Sporta 7" tās valdes priekšsēdētāja Ē. Eglīša personā, iekasējot biedrības naudu un uz statūtu pamata izsaimniekojot šo biedrības naudu, vienpersoniski pieņemot lēmumus. Jautājums: Vai Ē. Eglītim un DzĪKS "Sporta 7" ir tiesības sadalīt, nodalīt vai aizslēgt kopīpašuma koplietošanas telpas, šobrīd izbūvēto bēniņu telpas, kas ir zemesgrāmatā reģistrētas kā kopīpašuma telpas, kā arī piedāvāt šīs telpas pārdošanā kopā ar savu dzīvokli, informējot klientus, ka šīs telpas jau savstarpēji esot sadalītas divu personu starpā? Paldies!
Latvijas Nekustamā īpašuma pārvaldnieku asociācijas vadītājs Vitolds Peipiņš jautājumu komentē šādi: „No izklāstītās informācijas saprotams, ka minēto dzīvojamo māju apsaimnieko SIA „Rīgas namu pārvaldnieks”, bet paralēli darbojas dzīvokļu īpašnieku kooperatīvā sabiedrība (DzĪKS), kas to neapsaimnieko, bet organizē biedrības darbu, iekasē biedru naudu un pieņem kādus lēmumus. Taču izskatās, ka mājas pārvaldīšanas jautājumi, pirmkārt, nav sakārtoti. Otrkārt, DzĪKS „Sporta 7” ir pieņēmusi lēmumu par bēniņu telpu nodalīšanu, tās pievienojot acīmredzot zemāk esošam dzīvoklim, par ko pārējiem dzīvokļu īpašniekiem ir radušās pretenzijas.
Pēc jautājuma satura grūti spriest, cik precīza un reālajai situācijai atbilstoša ir sniegtā informācija – vai tā ir priekšstatu vai faktu līmenī.
Iespējams, ka mājas privatizācijas procesā jau bijis noslēgts, piemēram, kāds nomas līgums un uz tā pamata šīs telpas ir privatizētas.
Taču, ja bēniņi patiešām ir kopīpašuma daļas statusā kā koplietošanas telpas, tad DzĪKS nerīkojas likumīgi. Iespējams, šī nevalstiskā organizācija tikusi izveidota nolūkā piekļūt šīm telpām.
Kā noskaidrot – bēniņi ir vai nav kopīpašuma daļa? To var izdarīt zemesgrāmatu nodaļā, iesniegumā lūdzot izsniegt dzīvokļu īpašumu sadalījuma aktu. Tajā parādīsies individuālie dzīvokļu īpašumi ar numuriem. Ja bēniņu telpas parādīsies kā individuālie dzīvokļu īpašumi, tad kādam uz tām ir īpašuma tiesības. Ja bēniņu telpas aktā neparādās (kopīpašumu zemesgrāmatā nereģistrē), tad tās ir kopīpašumā un nevienam nav tiesību šo kopīpašuma daļu pievienot kādam dzīvoklim vai citādi ar to rīkoties.”
Koplietošanas telpu grupai jābūt atspoguļotai arī mājas tehniskās inventarizācijas lietā.
Uz koplietošanas telpām ir tiesības visiem dzīvokļu īpašniekiem, un tikai dzīvokļu īpašnieku kopums (kopība), kā nosaka Dzīvokļa īpašuma likuma 16. un 17. pants, balsojot var lemt par kopīpašuma daļas lietošanas kārtības maiņu un tamlīdzīgiem jautājumiem.
„Dzīvokļu īpašnieki kopsapulcē var apstrīdēt arī DzĪKS rīcību, prasot atcelt līdzšinējās darbības kā nelikumīgas. Ja DzĪKS vadība to neņem vērā, dzīvokļu īpašnieki var vērsties ar prasību tiesā,”skaidro V. Peipiņš. Neskaidrību gadījumā iespējams konsultēties Latvijas Nekustamā īpašuma pārvaldnieku asociācijā.
Viena kalendāra mēneša ietvaros sniedzam 300 e-konsultācijas.
Tā kā limits ir sasniegts, jautājumu varēsi iesniegt, sākot no nākamā mēneša 1.dienas.
Iespējams, ka atbilde uz līdzīgu jautājumu jau ir sniegta, tāpēc izmanto e-konsultāciju meklētāju!