Datu valsts inspekcijas funkcijas, uzdevumus un kompetenci nosaka Ministru kabineta 2013. gada 10. decembra noteikumi Nr. 1415 “Datu valsts inspekcijas nolikums”, kas neparedz inspekcijai tiesības veikt tiesību normu oficiālu interpretāciju un sniegt saistošus skaidrojumus par tiesību normu piemērošanu. Līdz ar to šīs atbildes saturs vērtējams tikai kā inspekcijas viedoklis, kas nav saistošs citām personām.

Informējam, ka Fizisko personu datu aizsardzības likuma (turpmāk – FPDAL) mērķis ir aizsargāt fizisko personu pamattiesības un brīvības, it īpaši privātās dzīves neaizskaramību, attiecībā uz fiziskās personas datu apstrādi.

Saskaņā ar FPDAL 2. panta 9. punktu par personas datu apstrādi atbildīgs ir pārzinis – persona, kura nosaka personas datu apstrādes mērķus un līdzekļus. Līdz ar to inspekcija vērš uzmanību, ka visa informācija par plānoto personas datu apstrādi ir pārziņa rīcībā un tikai pārzinis var izvērtēt visus personas datu apstrādes aspektus. 

FPDAL 7. pantā un 11. pantā ir noteikti tiesiskie pamati, kādiem ir jāpastāv, veicot personas datu, tostarp sensitīvo, apstrādi. Savukārt FPDAL 8., 9. pants noteic, kāda informācija ir jāsniedz pārzinim datu subjektam, veicot datu subjekta personas datu apstrādi.

Inspekcija vērš uzmanību, ka FPDAL 5. pants noteic, ka šā likuma 7., 8., 9., 11. un 21. pants netiek piemērots, ja personas dati ir apstrādāti žurnālistikas vajadzībām saskaņā ar likumu “Par presi un citiem masu informācijas līdzekļiem”, mākslinieciskām vai literārām vajadzībām un ja likumā nav noteikts citādi. Šā panta pirmās daļas noteikumus piemēro, ievērojot personas tiesības uz privātās dzīves neaizskaramību un vārda brīvību.

Jaunrades darbs ir saistāms ar noteiktām autortiesībām uz konkrēto darbu. Saskaņā ar Autortiesību likuma 1. panta 2. punktu ar autortiesībām aizsargājams darbs ir autora radošās darbības rezultāts literatūras, zinātnes vai mākslas jomā neatkarīgi no tā izpausmes veida, formas un vērtības. Tādējādi, nosakot, vai cilvēka radošās darbības rezultāts ir atzīstams par “darbu” autortiesību izpratnē, tiek vērtēts, vai tajā ir ieguldīta jaunrade.

No Latvijas Republikas Augstākās tiesas Senāta Civillietu departamenta 2006. gada 19. aprīļa sprieduma lietā paustajām atziņām SKC-266 izriet, ka, lai darbu aizsargātu ar autortiesībām, tā radīšanā jāiegulda minimāla jaunrade.

Tādējādi no iepriekš minētā secināms, ka radošās darbības rezultātam nav noteikta ierobežota forma, izpausmes veids un vērtības, tādējādi jaunrades darbi tiek interpretēti plašā nozīmē.

Lai uz veikto personas datu apstrādi varētu tikt piemērots iepriekš minētais FPDAL izņēmums, ir jākonstatē, ka personas datu apstrāde konkrētajā gadījumā ir veikta mākslinieciskām vajadzībām.

Līdz ar to gadījumos, kad uz veikto personas datu apstrādi var tikt attiecināts FPDAL 5. pantā noteiktais izņēmums, šāda personas datu apstrāde ir jāveic, nodrošinot savstarpēju līdzsvaru starp personas pamattiesībām uz privātās dzīves neaizskaramību.

Papildus vēršam uzmanību, ka izrietoši no kompetentās Eiropas Cilvēktiesību tiesas prakses brīvība mākslās ir aizsargāta ar Eiropas Cilvēktiesību konvencijas 10. pantu. Minētā panta otrajā daļā ir noteikti kritēriji, kas ir jāievēro, īstenojot izteiksmes tiesības brīvības, tostarp attiecībā uz privātās dzīves neaizskaramību (Rokasgrāmata par Eiropas tiesību aktiem datu aizsardzības jomā, Eiropas Savienības Pamattiesību aģentūra, Eiropas Padome, 2014, 30. lpp.).

Savukārt to, vai, īstenojot tiesības uz izteiksmes brīvību, ir noticis personas tiesību uz privātās dzīves neaizskaramību pārkāpums, ievērojot šo lietu civiltiesisko raksturu, vērtē kompetentā tiesa.