Jauna veikala veidotājam nav nepieciešama atļauja no jau pastāvoša, blakus esoša veikala. Atļaujas prasīšana būtu pretrunā ar jaunā uzņēmēja konstitucionāli nostiprinātajām tiesībām brīvi veikt ekonomisko darbību. Šāda rīcība būtu pretrunā arī ar patērētāju interesēm.

Nepamatoti ierobežojot konkurenci, cilvēkiem būtu laupīta iespēja saņemt labumus, ko sniedz uzņēmumu sāncensība – zemākas cenas, plašāks sortiments, labāka apkalpošana vai jebkuri citi līdzekļi, ko konkurējoši uzņēmumi izmanto, lai piesaistītu pircējus tieši savam veikalam.

Ir saprotamas jau pastāvošā veikala bažas par konkurenta ienākšanu, tomēr šajā situācijā vislabākais risinājums ir tieši savas konkurētspējas stiprināšana. Uzņēmums var meklēt veidus, kā strādāt efektīvāk, kā specializēt savu darbību vai izmantot gadu gaitā veidoto patērētāju lojalitāti. Ja pašu spēkiem jaunajam konkurentam pretim stāties nesanāk, iespējams, jādomā par iesaistīšanos kādā no pastāvošajām veikalu kooperācijām, tādējādi iegūstot labākus preču iepirkuma nosacījumus no vairumtirgotājiem un ražotājiem.

Maz ticams, ka arī citās ES valstīs mazumtirgotājam būtu iespēja vienpersonīgi lemt par konkurenta neielaišanu tirgū – visā ES notiek nepārtraukts darbs, lai izskaustu jebkādus nepamatotus ierobežojumus brīvai konkurencei un patērētāju interesēm. Iespējams, šajā gadījumā varētu būt runa par sabiedrisko apspriešanu (Latvijā – jaunbūvju gadījumā), tomēr šāda iespēja paredzēta plašākam cilvēku lokam, un tā nav paredzēta kā rīks konkurences nepieļaušanai.

Izņēmumi, kad valsts ierobežo vietas, kur veikt kādu uzņēmējdarbību, ir tikai atsevišķos regulētos tirgos un sabiedrības interesēs, piemēram, zāļu vai azartspēļu tirgū.