Patiešām, Ministru kabineta noteikumu Nr. 1013 “Kārtība, kādā dzīvokļa īpašnieks daudzdzīvokļu dzīvojamā mājā norēķinās par pakalpojumiem, kas saistīti ar dzīvokļa īpašuma lietošanu” 19.¹ punktā ir noteikts: ūdens patēriņa starpību sadala starp dzīvokļu īpašniekiem (ja tādi ir dzīvojamā mājā), kuri nav iesnieguši informāciju par ūdens skaitītāja rādījumu vismaz trīs mēnešus pēc kārtas. Šis nosacījums attiecināms uz daudzdzīvokļu mājām, kuras dzīvokļu īpašnieki nav pārņēmuši savā valdījumā un lēmuši par citādu norēķinu kārtību.

Tātad šis normatīvā akta regulējums uz Jums attiecas, un rēķinā iekļautā summa ir pamatota. Vai tā ir gluži taisnīga – ir cits jautājums, bet ir saprotams, ka šāda regulējuma mērķis ir disciplinēt dzīvokļu īpašniekus, lai tie patiešām būtu apzinīgi un laikus nodotu skaitītāju rādījumus.

 Latvijas Nekustamā īpašuma pārvaldnieku asociācijas vadītājs Vitolds Peipiņš pauž šādu viedokli: “Protams, rēķinā norādītā ūdens patēriņa starpība ir jāmaksā, jo tā ir noteicis likumdevējs. Bet minētie 6 kubikmetri ir vidējais rādījums: apsaimniekotājs ir palūkojies, kāds attiecīgajam dzīvokļa īpašniekam ir bijis ūdens patēriņš iepriekšējos mēnešos, kad viņš iesniedza rādījumus, un pēc šiem datiem piestādīja rēķinu. Ja ūdens patēriņš reāli ir bijis mazāks par minētajiem 6 kubikmetriem, ir jātaisa pārrēķins. Dzīvokļa īpašniekam jāseko, lai šis pārrēķins būtu, bet turpmāk ir jābūt apzinīgam un skaitītāja rādījumi jānodod.”