Šādu aizliegumu uzlikt nevar, jo Civillikuma 1074. pants paredz: nevienu kopīpašnieku nevar piespiest palikt kopīpašumā, ja vien tā nodibināšanas noteikumi nerunā tam pretim; turpretim katrs kopīpašnieks var katrā laikā prasīt dalīšanu.

Turklāt Civillikuma 1072. pants paredz, ka katra kopīpašnieka domājamā daļa kopējā lietā pieder vienīgi viņam. Tādēļ viņš drīkst ar to visādi rīkoties, atbilstoši tās būtībai, ja vien šī rīcība līdz ar to neattiecas uz pārējo kopīpašnieku daļām. Uz šā pamata katram kopīpašniekam ir tiesība viņam piederošo kopējās lietas daļu arī atsavināt vai ieķīlāt.

Savukārt Civillikuma 1073. panta pirmajā daļā ir noteikts, ka, ja kāds no nekustamā īpašuma kopīpašniekiem pārdod savu daļu personai, kura nav kopīpašnieks, tad pārējiem kopīpašniekiem divu mēnešu laikā, skaitot no pirkuma līguma noraksta saņemšanas, pieder pirmpirkuma tiesības. 

Tomēr gadījumā, ja līdzēji noslēdz nevis pirkuma, bet dāvinājuma vai uztura līgumu, tad pirmpirkuma tiesības nevar tikt izmantotas.

Vairāk par kopīpašuma niansēm lasiet LV portāla skaidrojumā “Kopīpašums – kopējās atbildības vienība. Ar ko jārēķinās?”