Civillikuma (CL) 1073. pants: „Ja kāds nekustama īpašuma kopīpašnieks atsavina savu daļu personai, kura nav kopīpašnieks, tad pārējiem kopīpašniekiem divu mēnešu laikā, skaitot no pirkuma līguma noraksta saņemšanas, pieder pirmpirkuma tiesība (2060. p. 2. d. un 2062. p.), bet gadījumos, kad pirmpirkuma tiesību nav bijis iespējams izlietot atsavinātāja vainas dēļ – izpirkuma tiesība (1381. un turpmākie panti).”

Tātad – ja pārējiem kopīpašniekiem nav piedāvāts izmantot pirmpirkuma tiesības, iestājas izpirkuma tiesības.

Kā norādīts CL 1381. pantā, „izpirkuma tiesība ir tiesība iegūt cita atsavinātu nekustamu īpašumu, atstumjot ieguvēju, sakarā ar priekšrocību pret viņu, un iestājoties viņa tiesībās”.

Savukārt 1400. pantā ir noteikts: „Izpirkuma tiesība izbeidzas ar noilgumu, ja izpirkuma prasība nav celta gada laikā, skaitot no tās dienas, kad nekustamais īpašums ierakstīts zemes grāmatās uz ieguvēja vārdu.”

Tādējādi pirmpirkuma tiesīgais, kuram pirmpirkuma tiesības nav piedāvātas, var viena gada laikā no brīža, kad īpašuma tiesības uz šādi nopirkto kopīpašuma daļu ir zemesgrāmatā reģistrējusi persona, kura nav kopīpašnieks, celt attiecīgu prasību tiesā. Tiesa var lemt par to, ka jau noslēgtajā pirkuma līgumā sākotnējais pircējs (persona „no malas”) aizstājama ar pirmpirkuma tiesīgo personu, kas īpašumu var iegādāties par zemesgrāmatā norādīto cenu. Izpirkuma tiesības nepiedāvās visiem pārējiem kopīpašniekiem, ja vien viņi paši nepieteiksies tās izmantot. Ja izpirkuma tiesības vēlēsies izmantot vairāki kopīpašnieki, tad viņi pārdodamo daļu sadalīs savā starpā līdzīgās daļās. Pirmpirkuma (un līdz ar to arī izpirkuma) tiesības neattiecas uz maiņas vai dāvinājuma līgumu.

Šādu vispārīgu informāciju var sniegt, balstoties uz jautājumā ietvertajām ziņām, taču konsultācija, kā konkrētajā gadījumā „izdarīt visu pareizi”, ir tikai kvalificēta jurista ziņā, kurš detalizēti iepazinies ar minētā darījuma apstākļiem un dokumentiem.