Datu valsts inspekcija (DVI) norāda, ka saskaņā ar Fizisko personu datu aizsardzības likuma (turpmāk – FPDAL) 2. panta 3. un 4. punktu personas dati ir jebkāda informācija, kas attiecas uz identificētu vai identificējamu fizisko personu, savukārt personas datu apstrāde ir jebkura ar personas datiem veikta darbība, tajā skaitā personas datu vākšana, glabāšana, izmantošana, nodošana. Bērna fotogrāfijas izmantošana un publicēšana ir personas datu apstrāde FPDAL 2. panta 4. punkta izpratnē.

DVI informē, ka saskaņā ar FPDAL 5. panta pirmo daļu FPDAL 7., 8., 9., 11. un 21. pants netiek piemērots, ja personas dati ir apstrādāti žurnālistiskām vajadzībām saskaņā ar likumu “Par presi un citiem masu informācijas līdzekļiem”. Tas nozīmē, ka preses darbinieku veiktai personas datu apstrādei, tai skaitā veikto bērna fotogrāfijas publicēšanu, nav jānodrošina  atbilstība FPDAL 7., 8., 9., 11. un 21. pantam (personas datu apstrādi, tai skaitā fizisku personu filmēšanu, var veikt bez FPDAL tiesiskā pamata, datu subjekta informēšanas un personas datu apstrādes reģistrācijas DVI).

Minētais tomēr nenozīmē, ka žurnālistiem un masu medijiem vispār nav saistošas personas datu aizsardzības prasības. Žurnālistam ir saistoši, piemēram, FPDAL 10. pantā ietvertie datu apstrādes pamatprincipi, proti, datu apstrādei jābūt godprātīgai un likumīgai, un personas dati jāapstrādā tikai atbilstoši mērķim un tam nepieciešamajā apjomā. Turklāt, tulkojot FPDAL ietvertos izņēmumus attiecībā uz apstrādi žurnālistiskām vajadzībām, jāņem vērā, ka šie izņēmumi ir noteikti tādēļ, lai sabalansētu personas pamattiesības uz vārda brīvību un pamattiesības uz privātās dzīves aizsardzību. Arī pati FPDAL 5. panta otrā daļa paredz, ka izņēmumus piemēro, ievērojot personas tiesības uz privātās dzīves neaizskaramību un vārda brīvību.

Lai žurnālista veikto personas datu apstrādi uzskatītu par godprātīgu un likumīgu, tai ir jātiek veiktai likumā “Par presi un citiem masu informācijas līdzekļiem” noteiktajā kārtībā. Saskaņā ar likuma “Par presi un citiem masu informācijas līdzekļiem” 24. panta 1. punktu žurnālistam ir tiesības vākt informāciju jebkādā ar likumu neaizliegtā veidā un no jebkura ar likumu neaizliegta informācijas avota, kā arī izplatīt ziņas. Atbilstoši minētā likuma 7. panta ceturtā daļa aizliedz masu informācijas līdzekļu izmantošanu, lai iejauktos personu personiskajā dzīvē. Tāpat likuma “Par presi un masu informācijas līdzekļiem” 25. panta 5. punkts uzliek par pienākumu žurnālistam ievērot citu personu tiesības un likumiskās intereses, par ko ir uzskatāmas arī Latvijas Republikas Satversmes 96. pantā garantētās tiesības uz privātās dzīves neaizskaramību, Satversmes 92. pantā noteiktās tiesības uz taisnīgu tiesu un nevainīguma prezumpciju, kā arī citas ar Satversmi aizsargātās pamattiesības.

Papildus iepriekš minētam DVI informē, ka saskaņā ar Bērnu tiesību aizsardzības likuma 5. panta pirmās daļas 1. punktu bērnu tiesību aizsardzību valstī nodrošina bērna vecāki (adoptētāji), audžuģimene un aizbildni. Saskaņā ar minēta likuma 24. panta trešo daļu vecāki ir bērna dabiskie aizbildņi (likumiskie pārstāvji). Viņu pienākums ir aizstāvēt bērna tiesības un ar likumu aizsargātās intereses.

Ņemot vērā minēto, DVI norāda, ka par masu informācijas līdzekļa veikto datu apstrādi DVI nav tiesīga veikt pārbaudi par to, vai konkrētajam masu informācijas līdzeklim pastāvēja FPDAL noteiktais tiesisks pamats publicēt personas datus.

DVI norāda, ka, publicējot informāciju, kas satur datu subjekta personas datus, ir jāievēro likums „Par presi un citiem masu informācijas līdzekļiem”, tai skaitā šī likuma 7. pants. Savukārt DVI neuzrauga likuma „Par presi un citiem masu informācijas līdzekļiem” ievērošanu.

Savukārt likuma „Par presi un citiem masu informācijas līdzekļiem” 7. panta piektā daļa noteic, ka aizliegts publicēt informāciju, kura aizskar fizisko un juridisko personu godu un cieņu un ceļ tām neslavu. Pieļaujot šādu pārkāpumu, masu informācijas līdzeklim jāatlīdzina kaitējums, ieskaitot morālo kaitējumu, ko nodarījis šis fakts (šā likuma 28. pants).

Papildus iepriekš minētajam DVI norāda, ka saskaņā ar likuma “Par presi un citiem masu informācijas līdzekļiem” 21. pantu fiziskai personai ir tiesības pieprasīt, lai masu informācijas līdzekļi atsauc par viņu publicētas (pārraidītas) ziņas, ja tās neatbilst patiesībai. Citos goda un cieņas aizskaršanas gadījumos ir tiesības prasīt atvainošanos.

Iesniegums par nepatiesu ziņu atsaukšanu vai atvainošanos iesniedzams masu informācijas līdzekļa redaktoram sešu mēnešu laikā no nepatieso ziņu vai goda un cieņu aizskarošās informācijas publicēšanas (pārraidīšanas) dienas. Iesniegumā precīzi norādamas patiesības neatbilstošās ziņas vai godu un cieņas aizskarošā informācija, to publicēšanas vieta (raidījums) un datums. Masu informācijas līdzekļa redaktoram ir pienākums izskatīt iesniegumu septiņu dienu laikā no tā saņemšanas dienas.

Ja masu informācijas līdzeklim nav pierādījumu, ka publicētā (pārraidītā) informācija atbilst patiesībai, tam nekavējoties tā jāatsauc. Atsaukums vai atvainošanās publicējam tādā pašā šriftā, tajā pašā izdevuma nodaļā (raidījumā), kurā bija publicētas (pārraidītas) nepatiesas ziņas vai godu un cieņu aizskarošā informācija. Strīdus gadījumā ieinteresētā fiziska personas šo ziņu atsaukumu vai atvainošanos var pieprasīt tiesas ceļā. Vēstulē minētajā gadījumā, iepriekš minētas tiesības īsteno bērna vecāki saskaņa ar Bērna tiesību aizsardzības likuma 24. panta trešo daļu.

Ja nepieciešama papildu informācija, aicinām zvanīt katru darba dienu konsultāciju laikā no 13.00 līdz 15.00 (tālr. 67223131).