Lai mazinātu izsmēķu nonākšanu dabā un tādējādi novērstu izsmēķos esošo kaitīgo vielu piesārņojumu videi, “Latvijas Zaļais punkts” jau trešo gadu dāvina pašvaldībām 164 izsmēķu tvertnes, lai smēķētāji “nesētu zemē cīgas”, bet izmestu pilnībā nodzēstus izsmēķus tiem paredzētā vietā. Trīs gadu laikā kopumā ir uzdāvinātas jau 508 jaunas izsmēķu tvertnes, kuras ir izvietotas 41 pašvaldībā.
Latvijas griezumā visvairāk novēroto gadījumu skaits, kad smēķētāji nepareizi izmet izsmēķus, – teju ceturtdaļa jeb 24 % – ir fiksēts Talsos, kam seko Rīga ar piektdaļu jeb 21 % gadījumu, kad izsmēķi tiek izmesti nepiemērotā vietā, kā, piemēram, uz ietves, peļķē, zālē vai notekā. Tāpat samērā liels gadījumu skaits (16 %) fiksēts Jelgavā, kam seko Alūksne un Ogre ar 13 %, Daugavpils ar 7 % un Liepāja ar 6 %.
“Latvijā katru gadu tiek pārdots vairāk nekā pusotrs miljards cigarešu1, un aptuveni 330 miljoni izsmēķu nonāk apkārtējā vidē. Tie ir milzīgi skaitļi, īpaši ņemot vērā, ka viens mazs izsmēķis nebūt nav nevainīgs atkritums. Pētījumi liecina, ka viena izsmēķa radītais piesārņojums var apdraudēt līdz pat 1000 litriem2 ūdens. Ja šo apjomu attiecinām uz visiem dabā nonākušajiem izsmēķiem, tie ir 330 miljardi litru ūdens jeb vairāk nekā 80 % no Rāznas ezera tilpuma. Izsmēķis ir mazs, bet tā radītais kaitējums var būt milzīgs, lietus kaitīgās vielas ieskalo augsnē, upēs, ezeros un gruntsūdeņos. Tāpēc risinājums patiesībā ir ļoti vienkāršs – nesēj zemē cīgu, bet atkritumu tvertnē,” skaidro “Latvijas Zaļais punkts” valdes loceklis Kaspars Zakulis.
“Latvijas Zaļais punkts” atgādina, ka izsmēķos esošie filtri satur plastmasu – celulozes acetātu –, kas vidē nesadalās vairākus desmitus gadu, veidojot mikroplastmasas gabaliņus. Taču cigaretes izsmēķis ir daudz bīstamāks, jo smēķēšanas procesā sasūcas ar vairākām ķīmiskajām vielām, kā, piemēram, arsēnu, benzolu, kadmiju un svinu, kas ir starp pasaulē bīstamākajām un visvairāk pētītajām toksiskajām vielām. Visas četras ķīmiskās vielas Pasaules Veselības organizācija (PVO)3 ir atzinusi par kancerogēnām un nozīmīgiem sabiedrības veselības apdraudējumiem.
Lai pareizi izmestu izsmēķi, tas ir pilnībā jānodzēš un tikai tad jāizmet nešķiroto sadzīves atkritumu konteineros vai īpašajās izsmēķu urnās. Izsmēķi nav šķirojami vai pārstrādājami, tāpēc tos kategoriski aizliegts izmest šķiroto atkritumu – vieglā iepakojuma, bioloģisko atkritumu, stikla iepakojuma – konteineros.
Ilustratīvs attēls ar uzrakstu "Nesēj zemē cīgas!" un cigarešu izsmēķiem.
Par “Latvijas Zaļo punktu”
SIA “Latvijas Zaļais punkts” ir dibināts 2000. gada 11. janvārī un patlaban ir pieredzes bagātākā ražotāju atbildības organizācija Latvijā. “Latvijas Zaļais punkts” kopš darbības pirmsākumiem rūpējas par izlietotā iepakojuma apsaimniekošanu. Kopš 2006. gada “Latvijas Zaļais punkts” ir atbildīgs arī par nolietoto elektropreču un videi kaitīgo preču apsaimniekošanu. No 2024. gada 1. janvāra uzņēmums atbild arī par tabakas izstrādājumu ar filtriem un filtru, ko lieto kopā ar tabakas izstrādājumiem, apsaimniekošanu, savukārt no 2024. gada 1. jūlija arī par tekstilizstrādājumu apsaimniekošanu.
1 https://www.vid.gov.lv/lv/media/33677/download?attachment
2 https://www.sciencedirect.com/science/article/abs/pii/S0022169414004107
3 https://www.who.int/news-room/photo-story/detail/10-chemicals-of-public-health-concern
* Pētījumu par izsmēķu izmešanas paradumiem un atkritumu radīto ietekmi Latvijā pēc tabakas nozares uzņēmumu pasūtījuma īstenoja pētījumu uzņēmums “NielsenIQ”. Pētījums tika veikts divās daļās – iedzīvotāju aptaujā un novērojumos dabā. Aptaujā piedalījās 2600 Latvijas iedzīvotāju vecumā no 18 gadiem, no kuriem tika atlasīta 1005 respondentu mērķauditorija, kas dienā patērē vismaz trīs tabakas izstrādājumus ar filtru. Savukārt novērojumos dabā publiskās vietās tika fiksēti 871 cigarešu un citu filtrēto tabakas produktu lietošanas gadījumi, analizējot izsmēķu izmešanas paradumus. Datu ievākšana norisinājās no 3. jūnija līdz 3. jūlijam.
