Tieši par to diskutēja Erasmus+ projekta “BioUP – kopienas biodaudzveidībai” (angļu valodā BioUP – Communities for Biodiversity) partneri pirmajā starptautiskajā sanāksmē Mouras pilsētā Portugālē, kurā š.g. maijā piedalījās arī Vidzemes plānošanas reģiona pārstāvji. Projekta mērķis nav tikai veicināt izpratni par bioloģisko daudzveidību, bet meklēt praktiskus risinājumus, kā vietējās kopienas padarīt par aktīviem dabas saglabāšanas partneriem.
BioUP apvieno partnerus no Latvijas, Portugāles, Spānijas un Itālijas. Katrā valstī projekts tiek īstenots bioloģiski vērtīgā teritorijā, kur dabas saglabāšana cieši saistīta ar cilvēku ikdienu. Latvijā tas ir Ziemeļvidzemes biosfēras rezervāts – viena no nozīmīgākajām īpaši aizsargājamām teritorijām valstī. Šeit projekta laikā tiks meklēti risinājumi, kā vietējos iedzīvotājus iesaistīt dabas vērtību izzināšanā, saglabāšanā un ilgtspējīgā izmantošanā.
Uzklausot Portugāles speciālistu pieredzi, projekta partneri secināja, ka efektīva bioloģiskās daudzveidības komunikācija sākas nevis ar lekcijām, bet ar sarunu. Vietējie iedzīvotāji nav tikai mērķauditorija – viņi ir cilvēki, kuri pazīst savu apkārtni, atceras ainavas pārmaiņas, novēro dzīvniekus un augus un nereti glabā zināšanas, kuras nav atrodamas nevienā datubāzē. Šīs zināšanas var būt nozīmīgs papildinājums zinātniskajiem pētījumiem, tādēļ projekta partneri īpašu uzmanību pievērsīs dialogam ar vietējām kopienām.
Viena no būtiskākajām atziņām, ko viesošanās laikā Mourā saņēmām - cilvēki kļūst aktīvāki, ja viņi nav tikai informācijas saņēmēji, bet var paši līdzdarboties un redzēt sava ieguldījuma rezultātu. Speciālisti, kas bija pieaicināti dalīties savā pieredzē, norādīja, ka efektīvāk par tradicionālām informatīvajām kampaņām darbojas praktiskas aktivitātes, kas cilvēkiem ļauj pašiem iepazīt dabu un iesaistīties tās saglabāšanā. Dažādās valstīs tam tiek izmantotas pilsoniskās zinātnes iniciatīvas, kopīgas dabas izziņas aktivitātes, invazīvo sugu ierobežošanas talkas, kā arī bērnu, senioru un citu vietējo iedzīvotāju iesaiste dabas novērojumos. Projektos tiek izmantotas arī intervijas ar vietējiem iedzīvotājiem un digitālas platformas, kurās apkopoti gan novērojumi, gan cilvēku stāsti par dabu.
Portugāles partneri iepazīstināja ar tradicionālo baložu torņu atjaunošanas iniciatīvu, kas labi raksturo projekta pieeju bioloģiskās daudzveidības saglabāšanai. Vēsturiski torņi kalpoja baložu audzēšanai, bet mūsdienās tie tiek atjaunoti kā kultūrvēsturiskā mantojuma objekti un vienlaikus nodrošina piemērotas dzīvotnes baložiem. Tas ir būtiski arī Bonelli ērglim (Aquila fasciata) – vienai no Portugāles apdraudētajām plēsīgo putnu sugām, kurai baloži ir nozīmīgs barības avots. Šis piemērs apliecina, ka dabas aizsardzības risinājumi var vienlaikus stiprināt arī kultūrvēsturiskā mantojuma saglabāšanu.
Līdzīgi arī Vidzemē projekta laikā uzmanība tiks pievērsta tam, kā dabas vērtības skaidrot, izmantojot cilvēkiem saprotamus piemērus un sasaistot tās ar vietējo ainavu, kultūras mantojumu un ikdienas pieredzi.
Vidzemes plānošanas reģions sanāksmē iepazīstināja partnerus ar Ziemeļvidzemes biosfēras rezervāta dabas vērtībām un iespējamiem projekta tematiskajiem virzieniem Latvijā. Diskusijās tika piedāvāts īpašu uzmanību pievērst dabiskajām pļavām, apputeksnētājiem un lapukoku praulgrauzim, parādot, kā dažādi bioloģiskās daudzveidības elementi ir savstarpēji saistīti, tomēr vienošanās par konkrētu sugu un elementu izcelšanu vēl tiks stiprināta diskusijās ar vietējo kopienu.
Ārvalstu partneriem tika prezentēti arī vairāki Latvijas piemēri sabiedrības iesaistei, tostarp "Sikspārņu nakts", "Kukaiņu nakts", akcija "Misija – Izglābt princi", "Dabas koncertzāle" un putnu ligzdu tiešraides, kas tika atzītas par veiksmīgiem veidiem, kā cilvēkiem radīt personisku saikni ar dabas procesiem.
BioUP projekta laikā katrā partnervalstī tiks veidota digitāla vietējās floras un faunas datubāze, organizētas sabiedrības iesaistes aktivitātes un izstrādāts praktisks mācību kurss pieaugušajiem. Savukārt Vidzemes plānošanas reģions koordinē projekta darba pakotni, kuras ietvaros partneri apkopo Eiropas labās prakses piemērus un meklē risinājumus, kā bioloģisko daudzveidību izmantot vietējās ekonomikas un ilgtspējīgas teritoriju attīstības stiprināšanai.
Projekta laikā gūtā pieredze tiks izmantota, plānojot aktivitātes Ziemeļvidzemes biosfēras rezervātā. Mērķis ir veidot pieeju, kurā bioloģiskās daudzveidības saglabāšana nav tikai dabas aizsardzības speciālistu uzdevums, bet process, kurā līdzās zinātniskajām zināšanām nozīmīga loma ir arī vietējo cilvēku pieredzei, iniciatīvai un līdzdalībai.
