Kaut gan nepareizi izmesto izsmēķu skaits ir palielinājies pilsētu centros, pētījums uzrāda arī pozitīvu tendenci. Automašīnu stāvlaukumos, sabiedriskā transporta pieturās un vietās pie restorāniem, bāriem un teātriem nepareizi izmesto izsmēķu skaits ir samazinājies. 2022. gada pētījumā stāvlaukumos nepareizi izmesti izsmēķi tika konstatēti 24 % gadījumu, bet šogad šis īpatsvars samazinājies līdz 18 %. Arī sabiedriskā transporta pieturās pirms četriem gadiem tika novēroti vairāk gadījumu, kad izsmēķi tika izmesti nepareizi, proti, piektdaļa jeb 20 %, kas šogad ir samazinājies līdz 12 %. Savukārt pie restorāniem, bāriem un teātriem nepareizi izmesto izsmēķu skaits no 15 % 2022. gadā ir samazinājies līdz 4 % šogad. Turpretī teju nemainīga situācija saglabājas pie tirdzniecības centriem, biroja ēkām un parkos – attiecīgi 13 %, 9 % un 8 % gadījumu izsmēķi tiek izmesti nepareizi.
“Kaut arī to smēķētāju īpatsvars, kuri izsmēķus izmet nepareizi, kopš 2022. gada kopumā ir nedaudz samazinājies, datos redzam satraucošu tendenci – piesārņojums ir pārvietojies uz pilsētu centriem. Rīga ir mūsu vizītkarte, tāpēc pilsētas kanāls, kurā līdzās pīlēm peld izsmēķi, un ietves ar cigarešu atlikumiem rada nepievilcīgu priekšstatu gan mums pašiem, gan pilsētas viesiem. Bieži vien pat neaizdomājamies par izsmēķu neredzamo pusi – tajos esošais arsēns, benzols, kadmijs un svins, kā arī filtru radītā mikroplastmasa, izdalās ūdenī un augsnē, apdraudot gan ūdens organismus, gan cilvēkus. Tāpēc katra izsmēķa nodzēšana un izmešana nešķiroto sadzīves atkritumu konteineros vai īpašajās izsmēķu urnās ir vienkāršs, bet izšķirošs solis tīrākas vides labā,” skaidro “Latvijas Zaļais punkts” valdes loceklis Kaspars Zakulis.
Vērtējot pētījumā iegūtos datus pa vecuma grupām, visaugstākais nepareizi izmesto izsmēķu īpatsvars konstatēts 65 gadus vecu un vecāku smēķētāju vidū – 24 % no kopējā gadījumu skaita. Jauniešu līdz 19 gadu vecumam grupā šis rādītājs bija nedaudz zemāks, proti, 22 %. Savukārt 20-34 gadu vecuma grupā nepareizi tika izmesti 12 % izsmēķu, 35-49 gadu grupā – 13 %, bet 50–64 gadu grupā – 17 %.
“Latvijas Zaļais punkts” atgādina, ka izsmēķos esošie filtri satur plastmasu – celulozes acetātu –, kas vidē nesadalās vairākus desmitus gadu, veidojot mikroplastmasas gabaliņus. Taču cigaretes izsmēķis ir daudz bīstamāks, jo tas smēķēšanas procesā sasūcas ar vairākām ķīmiskajām vielām, piemēram, arsēnu, benzolu, kadmiju un svinu, kas ir starp pasaulē bīstamākajām un visvairāk pētītajām toksiskajām vielām. Visas četras ķīmiskās vielas Pasaules Veselības organizācija (PVO)1 ir atzinusi par kancerogēnām un nozīmīgiem sabiedrības veselības apdraudējumiem.
Lai pareizi izmestu izsmēķi, tas vispirms ir pilnībā jānodzēš un tad jāizmet nešķiroto sadzīves atkritumu konteinerā vai īpašā izsmēķu urnā. Nenodzēsts izsmēķis atkritumu tvertnē rada augstu aizdegšanās risku, kas var izraisīt ugunsgrēku un apdraudēt gan cilvēkus, gan vidi. Tāpat jāņem vērā, ka izsmēķi nav pārstrādājami, tāpēc tos stingri aizliegts izmest šķiroto atkritumu – vieglā iepakojuma, stikla vai bioloģisko atkritumu – konteineros.
1 https://www.who.int/news-room/photo-story/detail/10-chemicals-of-public-health-concern
* Pētījumu par izsmēķu izmešanas paradumiem un atkritumu radīto ietekmi Latvijā pēc tabakas nozares uzņēmumu pasūtījuma īstenoja pētījumu uzņēmums “NielsenIQ”. Pētījums tika veikts divās daļās – iedzīvotāju aptaujā un novērojumos dabā. Aptaujā piedalījās 2600 Latvijas iedzīvotāju vecumā no 18 gadiem, no kuriem tika atlasīta 1005 respondentu mērķauditorija, kas dienā patērē vismaz trīs tabakas izstrādājumus ar filtru. Savukārt novērojumos dabā publiskās vietās tika fiksēti 871 cigarešu un citu filtrēto tabakas produktu lietošanas gadījumi, analizējot izsmēķu izmešanas paradumus. Datu ievākšana norisinājās no 2026. gada 3. jūnija līdz 3. jūlijam.
Kampaņas publicitātes attēls ar cigarešu izsmēķiem un aicinājumu: "Nesēj zemē cīgas!"
Par “Latvijas Zaļo punktu”
SIA “Latvijas Zaļais punkts” ir dibināts 2000. gada 11. janvārī un patlaban ir pieredzes bagātākā ražotāju atbildības organizācija Latvijā. “Latvijas Zaļais punkts” kopš darbības pirmsākumiem rūpējas par izlietotā iepakojuma apsaimniekošanu. Kopš 2006. gada “Latvijas Zaļais punkts” ir atbildīgs arī par nolietoto elektropreču un videi kaitīgo preču apsaimniekošanu. No 2024. gada 1. janvāra uzņēmums atbild arī par tabakas izstrādājumu ar filtriem un filtru, ko lieto kopā ar tabakas izstrādājumiem, apsaimniekošanu, savukārt no 2024. gada 1. jūlija arī par tekstilizstrādājumu apsaimniekošanu.
