Latvijas iedzīvotāji savas zināšanas par atkritumu šķirošanu vērtē augstu. 2026. gada maijā veiktajā “Norstat” aptaujā vidējais zināšanu pašvērtējums sasniedza 7,6 punktus desmit punktu skalā – aptaujā piedalījās 705 iedzīvotāji vecumā no 18–75 gadiem.
Arī ikdienas paradumi ir iepriecinoši: depozīta iepakojumu šķiro 93 % aptaujāto, papīra, plastmasas un metāla iepakojumu 87 %, bet stikla iepakojumu – 86 %.
Tomēr aiz kopējiem rādītājiem slēpjas daudz nevienmērīgāka aina. Īpaši labi to parāda plastmasa: lai gan 91 % iedzīvotāju norāda tās šķirošanu, konkrētu iepakojumu gadījumā šie paradumi būtiski atšķiras. Dzērienu pudeles atsevišķi nodod 85 % aptaujāto, plastmasas trauciņus šķiro 57 %, bet iepakojuma plēves – 47 %.
“Ar pārliecību, ka plastmasa ir jāšķiro, nepietiek. Ikdienā cilvēkam jāpieņem lēmums arī par konkrētu iepakojumu – pudeli, trauciņu vai plēvi. Jo vieglāk to atpazīt un jo skaidrāki ir šķirošanas nosacījumi, jo lielāka iespēja, ka iepakojums nonāks pareizajā konteinerā,” skaidro Erta.
Depozīta iepakojums – noteikumi ir skaidri
Visaugstākie šķirošanas rādītāji ir iepakojuma kategorijās, ar kurām rīcība iedzīvotājiem, visticamāk, ir ļoti pazīstama. Depozīta iepakojumu šķiro 93 % aptaujāto, turklāt 70 % to dara vismaz reizi nedēļā. Augsta iesaiste ir arī papīra, plastmasas un metāla iepakojuma šķirošanā – 87 %. Savukārt stikla iepakojumu šķiro 86 %.
Depozīta sistēma šai ziņā ir īpaši uzskatāms piemērs. Iepakojums ir viegli atpazīstams, tam ir skaidra nodošanas vieta, to izdarīt ir vienkārši, turklāt rezultāts – ir saprotams. Aptaujas dati gan nepierāda, ka augstā iesaiste uz to balstās. Tomēr būtiska sakarība ir izsecināma – jo vienkāršāks un saprotamāks ir šķirošanas process, jo vieglāk tam kļūt par ikdienas paradumu.
Plastmasa nav viena kategorija
Tātad plastmasas iepakojums parāda, ka šķirošanas paradumi nav vienādi pat vienā materiālu grupā. Cilvēks var būt pārliecināts, ka plastmasa ir jāšķiro, taču pie konkrēta iepakojuma šī pārliecība ne vienmēr pārvēršas tikpat skaidrā rīcībā. Turklāt aptaujātie iedzīvotāji daudz pārliecinošāk atpazīst un atsevišķi nodod konkrētus plastmasas iepakojuma veidus, kamēr citi izraisa lielākas šaubas.
Atšķirība, visticamāk, slēpjas ne tikai materiālā, bet arī pašā iepakojuma formā un lietojumā. Pudele ir ierasts un viegli atpazīstams iepakojums, savukārt plēve vai vienreizlietojams trauciņš nerada tik intuitīvu reakciju – īpaši tad, ja nākas vērtēt tīrību, sastāvu vai piemērotību konkrētajam konteineram.
“Šķirošanas instrukcijai jābūt saprotamai dažās sekundēs, kurās cilvēks stāv pie atkritumu tvertnes. Ja jāsāk domāt, meklēt marķējumu un minēt, vai iepakojums vispār ir šķirojams, tad pieaug arī iespēja izvēlēties vienkāršāko ceļu – sadzīves atkritumu konteineru. Tāpēc svarīgi ir ne vien mudināt šķirot, bet arī panākt, ka pareizās rīcības kļūst intuitīvas. Labs piemērs ir jaunā šķirošanas kārtība Viduslatvijā, kur dzeltenajā konteinerā drīkst ievietot praktiski visus plastmasas iepakojumus, un cilvēkam vairs nav jāpūlas tos izvērtēt,” stāsta Erta.
Netīrs trauciņš – pārliecība mazinās
Viena no neskaidrākajām situācijām sākas brīdī, kad iepakojums vairs nav tīrs. Aptaujas dati rāda, ka netīri pārtikas iepakojumi iedzīvotāju rīcību sadala: 45 % to izmet sadzīves atkritumos, 39 % pirms šķirošanas izskalo, bet 17 % šķiro arī netīru iepakojumu.
Šeit jautājums vairs nav tikai par vēlmi šķirot. Drīzāk parādās nedrošība par to, cik tīram iepakojumam jābūt, lai tas vispār būtu šķirojams. Tieši šādas ikdienišķas situācijas var kļūt par brīdi, kurā drošākais un vienkāršākais risinājums pārspēj ieteicamo.
Tāpēc šķirošanā nozīme ir ne tikai tam, ko cilvēks zina par materiālu, bet arī tam, cik droši viņš jūtas par konkrētā iepakojuma sagatavošanu. Jāatceras kaut tas, ka izmazgāšanai nav jābūt nevainojamai – daudz svarīgāk ir iepakojumu nodot iztukšotu un bez pārtikas atliekām. Tieši šādu nianšu skaidrība var izšķirt, vai iepakojums nonāk šķirošanas vai sadzīves atkritumu konteinerā.
Neesi drošs?
Ja iepakojums rada šaubas, vērts pievērst uzmanību tā materiālam un marķējumam. Plastmasa nav viena kategorija – uz iepakojuma norādītais materiāla apzīmējums var palīdzēt saprast, no kā tas izgatavots. Palīdzēt var arī apsaimniekotāja norādes.
Noder arī daži vienkārši orientieri:
Dzēriena pudelei vispirms pārbaudi, vai uz tās ir depozīta zīme – šādu iepakojumu nodod depozīta sistēmā. Ja depozīta zīmes nav, plastmasas iepakojumu var šķirot atbilstoši sava apsaimniekotāja norādēm.
Jogurta, krējuma un citi pārtikas trauciņi pirms šķirošanas jāiztukšo no pārtikas atliekām, bet, ja nepieciešams, viegli jāizskalo. Savukārt tīras un sausas plastmasas iepakojuma plēves un maisus var ievietot dzeltenajā jeb vieglā iepakojuma konteinerā.
Uzmanīgāk jārīkojas ar vienreizlietojamiem traukiem, glāzēm un piederumiem – tie nav tas pats, kas iepakojums, tāpēc tos jāmet sadzīves atkritumu konteinerā.
Papildu norādes meklējamas sava atkritumu apsaimniekotāja vai ”videspratiba.lv” mājaslapā, kur atrodams šķirošanas ceļvedis un informācija par šķirošanas punktiem un laukumiem.
Par SIA “Zaļā josta”:
SIA “Zaļā josta” ir ražotāju paplašinātās atbildības sistēmas uzņēmums, kas organizē izlietotā iepakojuma, videi kaitīgo preču, elektrisko un elektronisko iekārtu, tekstilizstrādājumu, plastmasu saturošu izstrādājumu (mitrās salvetes un baloni) apsaimniekošanu, tādējādi dodot iespēju uzņēmumiem iegūt 100 % atbrīvojumu no Dabas resursu nodokļa un parūpējoties par sabiedrības izglītošanu un to, lai atkritumi, kas radušies to saimnieciskās darbības rezultātā, tiek savākti, pārstrādāti un nonāktu otrreizējā apritē.
“Zaļā josta” kopā ar atkritumu apsaimniekošanas uzņēmumu “CleanR” izveidojusi vides izglītības platformu ”videspratiba.lv”, kurā vienuviet apkopota praktiska un aktuāla informācija par pareizu atkritumu šķirošanu un ilgtspējīgu, apritīgu dzīvesveidu.
