Līdzīgi kā 2022. gadā, tie Latvijas iedzīvotāji, kuri šķiro atkritumus, kā galveno iemeslu, kādēļ to darīt, minējuši rūpes par vidi (68 %). Atkritumu šķirošanu veicina arī tuvu dzīvesvietai pieejami šķirošanas konteineri (45 %) un iespēja ietaupīt uz šķiroto atkritumu izvešanas rēķina (34 %).
No respondentiem, kuri šķiro mājsaimniecības atkritumus, vismaz divas trešdaļas aptaujāto šķiro stikla pudeles un burkas (84 %), plastmasas iepakojumu (80 %), papīru un kartonu (74 %) un baterijas (69 %). Vairāk nekā puse (57 %) šķiro arī skārdenes jeb metāla bundžas.
Salīdzinot ar 2022. gada aptaujas rezultātiem, nedaudz – par 3 procentpunktiem – palielinājies to iedzīvotāju skaits, kuri šķiro nolietotas elektroierīces (44 %), savukārt būtiski ir pieaudzis respondentu īpatsvars, kuri šķiro bioloģiskos atkritumus (no 29 % uz 42 %) un nevajadzīgo tekstilu (no 19 % uz 30 %).
“Tekstila, elektroierīču un bioloģisko atkritumu šķirošana Latvijā ir salīdzinoši jauna, tāpēc ir saprotams, ka šo atkritumu veidu šķirošana vēl nav sasniegusi tik augstus rādītājus kā, piemēram, stikla vai plastmasas šķirošana. Taču vienlaikus priecē, ka šie paradumi jau nostiprinās sabiedrībā, turklāt diezgan strauji, ja salīdzinām ar pāris gadu senu pagātni. Turpinot darbu pie iedzīvotāju izglītošanas, paredzu, ka arī šajās jomās jau tuvā nākotnē varēsim panāk ļoti labus rezultātus, kopīgi turpinot ceļu uz Latvijas noteiktajiem atkritumu apsaimniekošanas un apjoma mazināšanas mērķiem,” saka “Latvijas Zaļā punkta” direktors Kaspars Zakulis.
Vairāk nekā puse respondentu jeb 60 % no tiem, kuri mājsaimniecības atkritumus nešķiro, atzīst, ka to darītu, ja būtu nodrošināti nepieciešamie apstākļi – t. i., dzīvesvietas tuvumā tiktu izvietoti atkritumu šķirošanas konteineri. Uz to norādījuši 46 % respondentu, kuri nešķiro atkritumus, kaut arī šādu atbilžu kopš 2020. gada ir kļuvis par 16 procentpunktiem mazāk. Taču tāpat kā iepriekš lielākā daļa respondentu – 82 % – nekad nav vērsušies pie sava atkritumu apsaimniekotāja vai pašvaldības ar lūgumu nodrošināt šķirošanas konteinerus dzīvesvietas tuvumā.
Tāpat netrūkst iedzīvotāju, kurus no atsevišķu atkritumu veidu šķirošanas attur nepietiekamas zināšanas. Piemēram, 51 % respondentu līdz šim nav zinājuši, ka nepareizi izmestas elektroniskās cigaretes var radīt būtiskus ugunsdrošības riskus pat šķirošanas rūpnīcā. Tāpat jāmin, ka 71 % aptaujāto kopumā atbalstītu priekšlikumu ieviest depozīta sistēmu elektroniskajām cigaretēm.
“Lielais nešķirotāju samazinājums, kuri kā galveno nešķirošanas iemeslu minējuši nepietiekamu konteineru pieejamību, tiešām iepriecina – tas ir uzskatāms apliecinājums, ka atkritumu šķirošanas infrastruktūra Latvijā pastāvīgi attīstās un kļūst arvien pieejamāka. Vēl ir garš ceļš ejams, lai sistēmu kopumā padarītu par pilnīgu, taču redzam, ka atbalsts atbildīgai un pārdomātai šķirošanai pieaug. Gribētu vēlreiz atgādināt, ka arī iedzīvotājiem ir tiesības pašiem vērsties pie atkritumu apsaimniekotāja vai pašvaldības ar lūgumu novietot pieejamā vietā šķirošanas konteinerus,” skaidro Kaspars Zakulis.
Gandrīz divas trešdaļas – 64 % – aptaujāto ikdienā cenšas ne tikai šķirot, bet arī samazināt radīto atkritumu daudzumu. Šis rādītājs turpina pakāpeniski pieaugt kopš 2020. gada aptaujas, kad šāds jautājums tika uzdots pirmo reizi. Pārsvarā aptaujātie to dara, šķirojot atkritumus (59 %), atdodot citiem vai ziedojot nevajadzīgās lietas (42 %) un izvairoties no impulsīviem pirkumiem (33 %). Katrs ceturtais mēdz iepirkties tikai saskaņā ar sarakstu vai izmanto atkārtoti lietojamus traukus un maisiņus sveramo produktu iegādei. Tiesa, šis paradums kopš 2020. gada aptaujas pakāpeniski gājis mazumā (no 34 % 2020. gadā līdz 23 % pērn), toties pārējie paradumi nav būtiski mainījušies. Bezatkritumu jeb zero waste dzīvesveidu cenšas ievērot 4 % aptaujāto.
* Aptauju “Atkritumu šķirošanas paradumi” pēc “Latvijas Zaļā punkta” pasūtījuma veicis pētījumu centrs SKDS, 2024. gada novembrī un decembrī aptaujājot 1003 Latvijas iedzīvotājus 18–75 gadu vecumā.
