“Mūsu mērķis ir tīra Latvija, tāpēc esošā atkritumu apsaimniekošanas sistēma tiks pilnveidota un padarīta efektīvāka, lai sasniegtu Atkritumu apsaimniekošanas valsts plānā noteiktos mērķus – būtiski samazināt apglabājamo atkritumu apjomu un palielināt pārstrādei nodoto atkritumu īpatsvaru. Novērtējot līdz šim paveikto, rekomendācijas balstītas līdzšinējos labās prakses piemēros, tomēr ir vēl daudz darāmā, īpaši, lai iesaistītu katru Latvijas iedzīvotāju pārejā uz aprites ekonomiku,” uzsver klimata un enerģētikas ministrs Kaspars Melnis.
Šķirošanas infrastruktūra ir jāpadara pieejamāka
Lai sekmētu dalīto atkritumu vākšanu, ieteikts paplašināt šķirošanas konteineru un citu risinājumu pieejamību ne tikai pilsētās, bet arī lauku teritorijās. Tāpat jānodrošina atkritumu šķirošanas iespējas publiskās iekštelpās — kultūras iestādēs, izglītības iestādēs, klientu apkalpošanas centros un citur.
Sabiedrības izglītošana un iesaiste
Viena no galvenajām prioritātēm ir sabiedrības izglītošana un iesaiste, lai veidotu apziņu ne tikai par nepieciešamību mazināt un neradīt atkritumus, bet veidotu izpratni par vides un dabas vērtībām, skaidrotu aprites ekonomikas principus, kas veicinātu dabas resursu saglabāšanu un lietu otrreizēju izmantošanu.
Iedzīvotāju zināšanu paaugstināšanai par videi draudzīgu rīcību tiek pievērsta būtiska uzmanība, piemēram, rekomendējot pašvaldību tīmekļvietnēs publicēt informāciju par visa veida atkritumu apsaimniekošanas iespējām apkopotā veidā, tostarp izvietojot informāciju par vietni skiroviegli.lv. Tādējādi pašvaldību tīmekļu vietnēs būtu pieejama informācija par pārstrādei nododamo atkritumu nodošanas vietām, infografikas ar atkritumu šķirošanas pamācībām un informācija par pieejamajām apmācībām un meistarklasēm.
Jāstiprina sadarbība un lēmumu pieņemšana
Informācijas aprites un sabiedrības līdzdalības veicināšanai, pašvaldībām tiek rekomendēts izvērtēt darba grupu vai konsultatīvo padomju izveidi, kurās iesaistīt gan iedzīvotājus, gan pašvaldību atbildīgos speciālistus, gan atkritumu apsaimniekotāju pārstāvjus, kā arī dzīvojamo māju pārvaldītājus. Šāda sadarbība ir īpaši svarīga būvniecības un nojaukšanas atkritumu otrreizējās izmantošanas jautājumos.
Jānosaka dzīvojamo māju pārvaldītāju loma un pienākumi
Viena no problēmām ir nepietiekama iedzīvotāju iesaiste pieejamās atkritumu apsaimniekošanas infrastruktūras izmantošanā, īpaši tas attiecas uz bioloģisko atkritumu apsaimniekošanu. Ieteikumi paredz pašvaldībām saistošajos noteikumos precīzāk noteikt dzīvojamo māju pārvaldītāju lomu un pienākumus atkritumu apsaimniekošanas pakalpojumu īstenošanā. Vienlaikus nosakot atbildību, tiek noteikts arī pienākums pārvaldniekiem sekot līdz nepieciešamajām izmaiņām atkritumu apsaimniekošanas pakalpojumos, paredzot atbildību par atkritumu dalītās vākšanas konteineru pieteikšanu, iesaisti šķiroto atkritumu apjoma palielināšanā, kā arī noteikt līdzdalību iedzīvotāju informēšanas aktivitātēs par atkritumu šķirošanas nozīmi un ieguvumiem.
Rekomendācijas publisko pasākumu organizēšanas jomā
Kaut arī arvien vairāk pašvaldību teritorijās notiekošajos pasākumos jau tiek ieviesti, piemēram, depozīta trauki, ir vēl pasākumi, kuros nav nodrošināti visi nosacījumi vides aizsardzības pasākumu ieviešanai, tostarp piedāvājot pasākuma apmeklētājiem pietiekamu skaitu atkritumu šķirošanas konteinerus. Pašvaldības aicinātas izstrādāt noteikumus to teritorijā organizēto pasākumu norisei, lai tie neradītu papildu slodzi videi, nosakot atkritumu mazināšanas pasākumus un apmeklētāju izglītošanu.
Jāsekmē lietu mūža pagarināšana
Būtiski ir sekmēt ne tikai radīto atkritumu šķirošanu un nodošanu pārstrādei, bet radīt apstākļus, lai katra lieta kalpotu ilgāk. Tamdēļ nepieciešams nodrošināt lietu apmaiņas skapju izvietošanu, remonta un pašapkalpošanās centru izveidi, veicināt lietu un mantu apmaiņas tirdziņu ieviešanu.
Jāveicina pasākumi piegružošanas mazināšanai
Jāsekmē teritoriju labiekārtošanas pasākumu īstenošanu, piemēram, slēgtu konteineru izvietošanu publiskās vietās – pie ūdenstilpnēm, parkos, auto stāvvietās, informatīvu stendu izveidi par piegružošanas sekām uz vidi un cilvēku veselību, tādējādi ilgtermiņā samazinot arī izmaksas par teritoriju sakopšanu.
Ceļa karte atkritumu apsaimniekošanas sistēmas attīstībai
Ieteikumi izstrādāti Eiropas Savienības LIFE programmas integrēta projekta “Atkritumi kā resursi Latvijā – Reģionālās ilgtspējas un aprites veicināšana, ieviešot atkritumu kā resursu izmantošanas koncepciju” (“LIFE WASTE TO RESOURCES IP”/ LIFE20 IPE/LV/000014) ietvaros. Ieteikumu izstrādes procesā ministrija ir ņēmusi vērā 2024. gadā spēkā esošos pašvaldību saistošos noteikumus par sadzīves atkritumu apsaimniekošanu, iedzīvotāju iesniegtās sūdzības par atkritumu apsaimniekošanas pakalpojumu kvalitāti un pieejamību, kā arī 2024. gada rudens diskusiju par atkritumu apsaimniekošanu un pāreju uz aprites ekonomiku rezultātus, kas notikušas LIFE integrētā projekta “Atkritumi kā resursi Latvijā” ietvaros.
KEM infografika.
