DIENASKĀRTĪBĀ
>
Par aktuālo valstī un iestādēs (preses relīzes)
TĒMAS
Šodien
Lasīšanai: 4 minūtes
RUBRIKA: Relīze
TĒMA: Atkritumi

Iedzīvotāji turpina ziņot par vides piegružošanu mobilajā lietotnē “Vides SOS”

Publicitātes attēls.

Šī gada pirmajā ceturksnī Valsts vides dienesta (VVD) mobilajā lietotnē “Vides SOS” saņemts par aptuveni 6% vairāk ziņojumu nekā attiecīgajā periodā pērn. Salīdzinot ar 2023. gadu, ziņojumu skaits gandrīz dubultojies. Lielākā daļa – aptuveni 67% – no saņemtajiem ziņojumiem, tāpat kā iepriekšējos gados, attiecas uz vides piegružošanu ar dažāda veida atkritumiem. Sabiedrības izpratne par to, kas uzskatāms par vides pārkāpumu, ir pieaugusi –, ja 2023. gadā apstiprinājās 50% ziņojumu, tad šogad rādītājs ir sasniedzis jau 55%. Pateicoties iedzīvotāju vērībai un rūpēm par apkārtējo vidi, VVD inspektoriem izdevies atklāt ne vien nelikumīgu zveju un nelegālu saimniecisko darbību, bet arī neatļautu būvgružu apsaimniekošanu.

“Varam būt gandarīti, ka daļa sabiedrības arvien aktīvāk iesaistās vides aizsardzībā – pamana piesārņojumu un ziņo par to lietotnē “Vides SOS”. Tomēr ar nožēlu jāatzīst, ka piegružošanas gadījumi joprojām ir izplatīti, un sabiedrībā vēl aizvien trūkst izpratnes par to, kādu kaitējumu nodara vidē izmestie atkritumi. Tie piesārņo augsni, un piesārņojums bieži izplatās tālāk ar gruntsūdeņiem, sasniedzot arī blakus teritorijas. Pat ja piesārņotājs to neapzinās, ilgtermiņā viņš var kaitēt arī savai veselībai,” par piegružošanas sekām stāsta VVD Operatīvās koordinācijas centra vadītājs Elmārs Jasinskis.

Salīdzinot ar pagājušo gadu, vislielākais ziņojumu skaita pieaugums novērots saistībā ar būvniecības atkritumu izmešanu vidē – šogad reģistrēti par 30 šādiem gadījumiem vairāk. Gandrīz dubultojies ir arī ziņojumu skaits par elektronikas un elektrotehnikas atkritumiem. Savukārt par lielgabarīta atkritumiem saņemti par astoņiem ziņojumiem vairāk nekā pērn. Mazāk ziņojumu šogad saņemts par nolietotām riepām, sadzīves un bīstamajiem atkritumiem.

Visbiežāk ziņojumi tiek saņemti no mežu teritorijām Rīgā un Pierīgā. VVD norāda, ka arī pašvaldību aktivitāte ziņojumu risināšanā pieaug. 2024. gada pirmajā ceturksnī tika atrisināti aptuveni 52% no saņemtajiem ziņojumiem, savukārt šogad šis rādītājs jau sasniedz 53%. Visaktīvāk problēmu risināšanā iesaistās jeb teritorijas no piegružojuma attīra AS “Latvijas valsts meži”, SIA “Rīgas meži” un Rīgas valstspilsētas pašvaldība. Tāpat aktīvi darbojas arī Jūrmalas, Siguldas, Olaines, Mārupes, Cēsu, Jelgavas valstspilsētas, kā arī Jēkabpils, Ventspils, Ogres, Salaspils, Bauskas un Liepājas pašvaldības.

Lai iedzīvotājiem būtu vieglāk orientēties atkritumu šķirošanā un pareizā apsaimniekošanā, izveidota vienota tīmekļvietne. Tajā pieejama informācija par atkritumu dalītās savākšanas punktiem un laukumiem visā Latvijā, tostarp arī depozīta iepakojuma nodošanas vietām. Vietne kartē uzskatāmi attēlo vietas, kur iespējams nodot dažāda veida atkritumus – plastmasas, stikla, metāla, elektriskās un elektroniskās iekārtas, būvniecības, lielgabarīta un cita veida atkritumus.

Labs saturs
Pievienot komentāru
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
LATVIJAS REPUBLIKAS OFICIĀLAIS IZDEVUMS
ŽURNĀLS TIESISKAI DOMAI UN PRAKSEI