Tāpat kā iepriekšējos forumos, savas konfederācijas pārstāvēja arodbiedrību jaunieši no visām trim Baltijas valstīm. Ņemot vērā foruma tematiku, šogad pasākumā piedalījās arī sociāldemokrātisko jauniešu organizāciju pārstāvji no Latvijas, Lietuvas un Igaunijas.
Šogad pasākumu organizēja Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības (LBAS) jaunieši, un tā galvenais mērķis bija veicināt Baltijas valstu jauniešu savstarpējo sadarbību un ideju apmaiņu. Divu apmācību dienu laikā dalībnieki diskutēja par demokrātijas un sociāldemokrātisko vērtību nozīmi jauniešu ikdienā, jauniešu pilsonisko līdzdalību un iesaisti lēmumu pieņemšanā. Šīs tēmas rosināja aktīvas diskusijas par paaudžu mijiedarbību, arodbiedrību aktualitāti un jauniešu iespējām ietekmēt sabiedrībā notiekošos procesus.
Pirmajā apmācību dienā dalībnieki nepiespiestā gaisotnē dalījās pieredzē un pārrunāja aktualitātes un izaicinājumus arodbiedrību un jauniešu vidū. Pirmo ekspertu sesiju vadīja Frīdriha Eberta fonda (FES) projektu vadītāji Daniels Bormanis un Kristaps Celmiņš. Sesijas laikā foruma dalībnieki iepazinās ar sociāldemokrātijas vēsturisko attīstību un 2023. gadā veikto pētījumu “Youth Study: Personal Optimism, National Pessimism, Trust in Europe”.
Turpinājumā LBAS eksperts tautsaimniecības jautājumos un foruma līdzorganizators Mārtiņš Svirskis vadīja dinamisku grupu aktivitāti par demokrātisko vērtību izpausmēm un aizsardzību darba vietā. Dienas pirmo pusi noslēdza LBAS jauniešu koordinatores un pasākuma organizatores Elizabetes Rācenājas vadītās debates par arodbiedrību nozīmi jauniešu interešu pārstāvībā.
Dienas otrajā pusē politikas zinātnes doktors un sociālais antropologs Mārtiņš Daugulis iepazīstināja foruma dalībniekus ar sava jaunākā pētījuma rezultātiem. Tajā īpaša uzmanība pievērsta starppaaudžu mijiedarbībai un tam, kā iepriekšējo paaudžu gaidas un priekšstati par jauniešiem ne vienmēr atbilst pašu jauniešu vērtībām, mērķiem un redzējumam par savu vietu sabiedrībā.
Pētījuma analīze akcentēja nepieciešamību aktīvāk integrēt jauniešus sabiedriskajos procesos, dodot viņiem ne tikai iespēju piedalīties, bet arī reālu rīcībspēju un platformas, kurās jaunieši paši var veidot savu vēstījumu un definēt sev svarīgās tēmas.
Mārtiņš Daugulis pievērsās arī savstarpīguma jeb savstarpējas atsaucības principam. Savstarpējā atsaucība ir spēcīgāka starp cilvēkiem un organizācijām, kas jūtas savstarpēji saistīti un piederīgi. Tādēļ, uzrunājot jauniešus, būtiski ir radīt vidi, kurā jaunietis jūtas piederīgs kustībai un spēj tajā saskatīt vērtības, ar kurām pats identificējas. Jo attālāka jaunietim šķiet konkrētā kopiena vai organizācija, jo lielāks ieguvums viņam nepieciešams, lai rastos vēlme tajā aktīvi iesaistīties.
Ar šo sesiju tika ievadīts foruma otrais tematiskais bloks, kas bija veltīts komunikācijai un sabiedrības uzrunāšanas metodēm.
Tā turpinājumā LAKRS mārketinga menedžeris Artūrs Liflands dalījās ar labo praksi biedru piesaistē, sniedzot praktiskus un soli pa solim īstenojamus padomus sociālo mediju izmantošanā. Iegūtās atziņas dalībnieki izmantoja dienas noslēdzošajā aktivitātē, kurā Mārtiņa Svirska vadībā grupās analizēja arodbiedrību pašreizējos sociālo mediju kanālus un meklēja iespējas to komunikāciju pilnveidot.
Noslēdzošajā dienā dalībniekiem pievienojās LBAS eksperte Eiropas Savienības normatīvo aktu un politikas dokumentu jautājumos Nataļja Preisa. Viņa iepazīstināja dalībniekus ar sociālā dialoga principiem, skaidroja tā atšķirības no pilsoniskā dialoga un aktualizēja sociālā dialoga nozīmi lēmumu pieņemšanas un politikas veidošanas procesos.
Ekspertes sesijai sekoja foruma noslēdzošās aktivitātes, savukārt LBAS priekšsēdētāja vietniece un foruma līdzorganizatore Anda Grīnfelde pateicās visiem delegātiem un pasākuma organizēšanā iesaistītajiem.
Foruma organizatori un dalībnieki izsaka īpašu pateicību foruma ģenerālsponsoram Frīdriha Eberta fondam (FES)par nozīmīgo atbalstu, kā arī SIA “Cēsu alus” arodorganizācijai par sniegto atbalstu. Pateicība arī LAKRS un LVSADA jauniešiem par ieguldījumu foruma norisē un veiksmīgo sadarbību.
“Šis forums bija lieliska iespēja satikt kolēģus no pārējām Baltijas valstīm un ļoti godīgi pārrunāt arodbiedrību jauniešiem aktuālos jautājumus, vienlaikus kopīgi meklējot risinājumus. Par spīti vairākām negaidītām situācijām un postošajai vētrai Baltijā, pasākums izdevās lieliski, un pavisam noteikti gaidām tā turpinājumu nākamgad Lietuvā,” atzīst Elizabete Rācenāja, LBAS jauniešu koordinatore un pasākuma organizatore.
“Esmu ļoti pateicīgs par iespēju piedalīties Baltijas Arodbiedrību jauniešu forumā 2026 kā Lietuvas pārstāvim. Tā bija vērtīga pieredze, kas pulcēja jaunos arodbiedrību aktīvistus no visas Baltijas, lai dalītos idejās, apspriestu aktuālos izaicinājumus un meklētu veidus, kā stiprināt jauniešu līdzdalību arodbiedrībās. Es guvu jaunu skatījumu, izveidoju nozīmīgus kontaktus un ceru, ka arī turpmāk man būs iespēja piedalīties šādos pasākumos,” savā pieredzē dalās Ignas Milinis no LPSK, Lietuvas.
Ar iespaidiem par forumu dalās arī Maria Kisseljova, EAKL jauniešu koordinatore Igaunijā:
“Baltijas Arodbiedrību jauniešu forums pulcēja jaunos arodbiedrību pārstāvjus no Igaunijas, Latvijas un Lietuvas, lai diskutētu par demokrātiju, sociāldemokrātiskajām vērtībām un arodbiedrību lomu. Dalībniekiem bija iespēja apmainīties ar pieredzi un dalīties aktualitātēs par arodbiedrību jauniešu kustību savās valstīs.
Interaktīvajās darbnīcās galvenā uzmanība tika pievērsta tam, kā arodbiedrības var labāk iesaistīt jaunos darba ņēmējus, efektīvāk ar viņiem komunicēt un risināt viņiem svarīgus jautājumus. Aplūkojām arī dažādu arodbiedrību konfederāciju komunikācijas kanālus un apmainījāmies idejām par to, kā efektīvāk sasniegt jauniešus.
Īpaši vērtīga bija arī sociālā antropologa Mārtiņa Dauguļa prezentācija. Un, protams, mums bija lielisks filmu vakars lietus lāšu skaņu pavadībā. Liels paldies mūsu brīnišķīgajiem Latvijas kolēģiem par izcilo pasākuma organizēšanu un sirsnīgo viesmīlību!”
