Labklājības ministrija, izvērtējot visas tās rīcībā esošās budžeta iespējas, secināja, ka 2026. gada budžetā nav pieejamu līdzekļu, kurus varētu pārdalīt hospisa aprūpes pakalpojumu finansēšanai. Tādēļ papildu finansējums bija nepieciešams, lai nodrošinātu aprūpes nepārtrauktību, savlaicīgus norēķinus ar pakalpojuma sniedzējiem un neietekmētu citu valsts finansētu sociālo pakalpojumu sniegšanu.
Pakalpojuma izmaksu pieaugumu galvenokārt nosaka ievērojami lielāks hospisa aprūpes saņēmēju skaits nekā sākotnēji plānots. Aktualizētās prognozes liecina, ka 2026. gadā hospisa aprūpi saņems 3296 cilvēki, kas ir par 39 procentiem vairāk nekā sākotnēji plānots. Turklāt pieaug arī aprūpes sniegšanas ilgums.
“Pieprasījums pēc hospisa aprūpes ir būtiski pieaudzis, un tas apliecina, cik ļoti šāds pakalpojums ir nepieciešams cilvēkiem un ģimenēm visā valstī. Papildu finansējuma piešķiršana hospisa aprūpei mājās ļaus nodrošināt, ka cilvēki var saņemt aprūpi sev pazīstamā vidē – ar cieņu, drošību un profesionālu palīdzību,” uzsver labklājības ministrs Reinis Uzulnieks.
Hospisa aprūpe ir starpdisciplinārs un holistisks pakalpojums, kura mērķis ir mazināt sāpes, ciešanas, un citus simptomus, vienlaikus nodrošinot cilvēkam pēc iespējas augstāku dzīves kvalitāti dzīves noslēguma posmā. Aprūpi nodrošina dažādu jomu profesionāļu komanda, tostarp medicīniskās, sociālās aprūpes un psiholoģiskā atbalsta speciālisti.
Pieaugošais pieprasījums pēc hospisa aprūpes apliecina šāda pakalpojuma nozīmi cilvēkiem ar smagām un neārstējamām slimībām, kuri vēlas saņemt nepieciešamo aprūpi savā dzīvesvietā. Starpdisciplinārā pieeja ļauj vienlaikus risināt cilvēka medicīniskās, sociālās un emocionālās vajadzības, tādējādi sniedzot atbalstu gan pacientam, gan viņa tuviniekiem.
Papildu finansējuma piešķiršana ir būtiska, lai nodrošinātu hospisa aprūpes pieejamību bez pārtraukuma cilvēkiem, kuriem tā ir nepieciešama, kā arī garantētu savlaicīgus norēķinus ar pakalpojuma sniedzējiem un neietekmētu citu valsts apmaksātu sociālo pakalpojumu sniegšanu.
