Ceturtdien, 10. septembrī, Cēsis un Valmieru apmeklēja veselības ministrs Hosams Abu Meri, akcentējot ieguldījumu veselības aprūpē reģionos nozīmi: “Reģionu attīstībā svarīgi ir ne tikai tas, kādi pakalpojumi cilvēkiem ir pieejami, bet arī tas, vai šeit ir cilvēki, kuri šos pakalpojumus var nodrošināt. Tāpēc ieguldām abās lietās – attīstām veselības aprūpi tuvāk pacientam un vienlaikus veidojam iespējas speciālistiem iegūt kvalitatīvu izglītību tuvāk dzīvesvietai. Valmierā redzam, kā universitātes un reģionālās slimnīcas sadarbība var uzlabot pacienta aprūpes pēctecību, savukārt Cēsīs tiek sperts nozīmīgs solis, lai arī Vidzemē būtu iespēja sagatavot nākamos veselības aprūpes speciālistus.”
Sirds slimību pacientu specializēta aprūpe iespējami tuvāk mājām
Pilotprojekta “Kardioloģiskās aprūpes pacientu dinamiskā novērošana” mērķis ir praksē pārbaudīt sadarbības modeli starp universitātes un reģionālo slimnīcu, stiprinot aprūpes pēctecību un veicinot pacientcentrētu pieeju – lai pēc sarežģītas ārstēšanas universitātes slimnīcā, pacients arī reģionā saņemtu nepārtrauktu un plānotu aprūpi. Tas ir viens no soļiem veselības aprūpes sistēmas pilnveidē, lai specializētu aprūpi iedzīvotāji varētu saņemt iespējami tuvāk mājām.
Galvenais uzdevums ir nodrošināt sirds un asinsvadu slimību pacientu nepārtrauktu novērošanu un ārstēšanas pēctecību reģionā pēc PSKUS veiktajām operācijām un citām ārstniecības manipulācijām. Pacientam jau izrakstīšanās brīdī tiks ieplānoti turpmākie ārstu apmeklējumi un nepieciešamie izmeklējumi, kas atvieglos ikdienu pacientiem un viņu tuviniekiem, samazinās administratīvo slogu un veicinās ārstēšanas plāna ievērošanu.
Projektā plānots iesaistīt arī nelielu insulta pacientu grupu, lai izvērtētu iespējas stiprināt aprūpes un rehabilitācijas pēctecību pēc akūtā ārstēšanas perioda. Tāpat projekta laikā tiks analizēta pacientu iesaiste savas veselības aprūpes procesos, jo regulāra līdzestība ārstēšanai ir priekšnoteikums veiksmīgiem ārstēšanas rezultātiem.
Sirds un asinsvadu slimības joprojām ir viens no galvenajiem priekšlaicīgas mirstības cēloņiem Latvijā. Izplatītākie sirds un asinsvadu slimību riska faktori Latvijā ir paaugstināts asinsspiediens (36% iedzīvotāju), paaugstināts holesterīna līmenis (63%), paaugstināts glikozes līmenis asinīs (27%), liekais svars (34%) un aptaukošanās (29%). Aptuveni 40% kardiomiopātiju ir saistītas ar alkohola lietošanu, kas būtiski palielina priekšlaicīgas mirstības risku, īpaši darbspējas vecuma vīriešu vidū.
Projektu īsteno Sirds un asinsvadu veselības uzlabošanas rīcības plāna ietvaros, kura mērķis ir mazināt sirds un asinsvadu slimību izraisīto mirstību Latvijā un nodrošināt pacientiem savlaicīgu, koordinētu un uz rezultātiem vērstu aprūpi.
LU Cēsu filiālē varēs apgūt māszinības
Veselības ministrs apmeklēja arī Latvijas Universitātes (LU) Cēsu filiāli, kur šajā mācību gadā tiks uzsākta profesionālā bakalaura studiju programma “Māszinības”. Cēsīs māsu izglītībai ir sena vēsture, un ar šo gadu pēc vairāk nekā 30 gadu pārtraukuma atkal būs iespējams apgūt māsas profesiju. Tā būs pirmā reize, kad LU māszinību studijas būs pieejamas ārpus Rīgas, tādējādi paplašinot iespējas iegūt augstāko izglītību veselības aprūpes jomā Vidzemes reģionā un stiprinot kvalificētu speciālistu sagatavošanu reģionos.
“Māsa ir viena no svarīgākajām veselības aprūpes profesijām – cilvēks, kurš pacientam ir vistuvāk un kuram ir ļoti nozīmīga loma viņa ārstēšanās un atveseļošanās ceļā. Tāpēc ir svarīgi, lai kvalitatīva māsu izglītība būtu pieejama arī reģionos. Studiju programmas sākšana Cēsīs ir ieguldījums ne tikai šodienas, bet arī nākotnes veselības aprūpē – dodot jauniešiem iespēju mācīties tuvāk mājām un vienlaikus stiprinot speciālistu pieejamību Vidzemē,” akcentēja Hosams Abu Meri.
Māsu sagatavošana ir viena no veselības nozares prioritātēm. Latvijā māszinības iespējams apgūt LU, Rīgas Stradiņa universitātē un Daugavpils Universitātē. Vienlaikus ir īstenota māsu profesijas attīstības reforma, kuras rezultātā ieviesta vispārējās aprūpes māsas kvalifikācija, kas nodrošina plašākas profesionālās kompetences un iespēju sniegt aprūpi dažādās veselības aprūpes jomās un līmeņos, veicinot arī speciālistu profesionālo mobilitāti.
Jaunā studiju programma Cēsīs ir svarīga, lai mazinātu speciālistu trūkumu veselības aprūpē. 2023. gadā māszinību studijās par 250 vietām tika palielināts valsts finansēto studiju vietu skaits un paredzams, ka jau 2026. gadā darba tirgu papildinās pirmās absolventes un absolventi, kuri studējuši pēc jaunā profesijas modeļa un ieguvuši vispārējās aprūpes māsas kvalifikāciju, tādējādi stiprinot veselības aprūpes sistēmas kapacitāti visā Latvijā.
